Vārpstiņgliemeži
| Vārpstiņgliemeži Clausiliidae J.E. Gray, 1855 | |
|---|---|
 Vārpstiņgliemezis gludais vārpstiņgliemezis | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Gliemeži (Gastropoda) |
| Apakšklase | Dažādžauņi (Heterobranchia) |
| Infraklase | Eitineiras (Euthyneura) |
| Virskārta | Īstie plaušgliemeži (Eupulmonata) |
| Kārta | Kātacu plaušgliemeži (Stylommatophora) |
| Apakškārta | Helikīnu apakškārta (Helicina) |
| Infrakārta | Klausiloīdes (Clausilioidei) |
| Virsdzimta | Klausiloīdejas (Clausilioidea) |
| Dzimta | Vārpstiņgliemeži (Clausiliidae) |
| Iedalījums | |
 Vārpstiņgliemeži Vikikrātuvē | |
Vārpstiņgliemeži (Clausiliidae) ir gliemežu klases dzimta kātacu plaušgliemežu kārtā, un tā iekļauj sevī sauszemes gliemežus. Dzimta piedēvēta britu zoologam Džonam Grejam, kurš 1855. gadā izveidoja Clausiliana taksonu. Šīs dzimtas pārstāvji ir plaši izplatīti pa visu pasauli, ieskaitot Latviju. Ģeohronoloģiski vārpstiņgliemeži ir zināmi no vēlā krīta perioda līdz mūsdienām.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaula būtiski lielāka par gliemeža ķermeni (garumā no 7 līdz 70 mm). Tai ir slaida, vārpstveidīga vai torņveidīga forma. Čaula parasti savīta pa kreisi, retāk pa labi (Alopiinae apakšdzimta). Vijumu skaits var būt no 8 līdz 18. Čaulas augšējie 2,5—3,5 vijumi veidojas vēl olas stadijā un atšķiras no nākamajiem vijumiem ar savu formu un virsmu. Šie ir t.s. embrionālie vijumi. Pēdējā vijuma iekšpusē ir sava veida noslēdzošais aparāts, kuru veido daļēji kustīga plātnīte - klauzilijs un vairākas krokas un plātnītes. Kad gliemeža ķermenis ievelkas čaulā, klauzilijs cieši pieguļ pēdējā vijuma sieniņām un aizver čaulas ieeju. Ieeja ir bumbierveidīga vai ieapaļi rombveidīga. Kreisajā augšējā stūrī tai ir vairāk vai mazāk dziļš izgriezums - sinuluss.
Ķermeņa āda ir klāta ar samērā rupjām grumbām. Pēda nav sadalīta gareniskās joslās un apjozta ar gredzenveida vagu. Mantijas mala ir vienkārša vai ar rudimentārām daivām. Sugām ar kreisās vītnes čaulām dzimumatvere atrodas aiz vai nedaudz zem kreisā acs taustekļa.
Atkarībā no gaisa mitruma šīs dzimtas gliemeži atrodas zemsegā vai arī uz koku stumbriem, un arī zem mizas.[2]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vārpstiņgliemežu dzimtā ir iekļautas šādas apakšdzimtas un tribas, un tajās neietilpsošās ģintis[3]:
- dzimta: Clausiliidae J.E. Gray, 1855
- ģints: Cirrobasis Conrad, 1874 †
- ģints: Dextrospira Hrubesch, 1965 †
- apakšdzimta: Alopiinae A.J. Wagner, 1913
- triba: Alopiini A. J. Wagner, 1913
- triba: Cochlodinini Lindholm, 1925 (1923)
- triba: Delimini R. Brandt, 1956
- triba: Medorini H. Nordsieck, 1997
- apakšdzimta: Clausiliinae J.E. Gray, 1855
- ģints: Scrobiferoides Neubert, 1996 †
- triba: Acrotomini H. Nordsieck, 1979
- triba: Baleini A. J. Wagner, 1913
- triba: Boettgeriini H. Nordsieck, 1979
- triba: Clausiliini Gray, 1855
- triba: Emarginariini H. Nordsieck, 2007 †
- triba: Euxinellini Neubert, 2002
- triba: Filosini H. Nordsieck, 1979
- triba: Graciliariini H. Nordsieck, 1979
- triba: Mentissoideini Lindholm, 1924
- triba: Olympicolini Neubert, 2002
- triba: Strigileuxinini H. Nordsieck, 1994
- triba: Strumosini H. Nordsieck, 1994
- apakšdzimta: Constrictinae H. Nordsieck, 1981 †
- apakšdzimta: Eualopiinae H. Nordsieck, 1978 †
- ģints: Ambiguella H. Nordsieck, 2007 †
- triba: Eualopiini H. Nordsieck, 1978 †
- triba: Rillyini H. Nordsieck, 1985 †
- apakšdzimta: Garnieriinae C.R. Boettger, 1926
- triba: Garnieriini C. R. Boettger, 1926
- triba: Tropidaucheniini H. Nordsieck, 2002
- apakšdzimta: Laminiferinae Wenz, 1923
- ģints: Neniatlanta Bourguignat, 1876
- triba: Bofilliellini H. Nordsieck, 2022
- triba: Laminiferini Wenz, 1923
- triba: Oospiroidesini H. Nordsieck, 2007 †
- triba: Polloneriini H. Nordsieck, 2007 †
- apakšdzimta: Neniinae Wenz, 1923
- triba: Neniini Wenz, 1923
- apakšdzimta: Peruiniinae H. Nordsieck, 2005
- apakšdzimta: Phaedusinae A.J. Wagner, 1922
- ģints: Graecophaedusa Rähle, 1982
- ģints: Serrulinella H. Nordsieck, 1984
- triba: Disjunctariini H. Nordsieck, 2014 †
- triba: Phaedusini A. J. Wagner, 1922
- triba: Pontophaedusini H. Nordsieck, 2022
- triba: Serrulellini H. Nordsieck, 2007 †
- triba: Serrulinini Ehrmann, 1927
(†) — izmirušu organismu grupa.