Pāriet uz saturu

Vēzis (slimība)

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par slimību. Par citām jēdziena Vēzis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Vēzis jeb karcinoma (latīņu: carcinoma; grieķu: καρκινος, karkinos — ‘vēzis’)[1] ir slimību grupa, kurai raksturīga kādas noteiktas šūnu grupas nekontrolējama dalīšanās un augšana, tādējādi apdraudot apkārtējos audus.[2][3]

Par vēzi sauc vienīgi no epitēlijaudiem izveidojušos ļaundabīgu audzēju, bet ļaundabīgo audzēju, kas veidojies no saistaudiem, sauc par sarkomu.[4] Ir arī labdabīgi audzēji, kas nevar izplatīties uz citām ķermeņa daļām.[3]

Pazīmes un simptomi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēzi var noteikt pēc dažādām pazīmēm un simptomiem vai skrīninga testiem.[2] Parasti to tālāk izmeklē vēl ar medicīnisko attēldiagnostiku un apstiprina ar biopsiju.[5]

Pie iespējamām vēža pazīmēm un simptomiem pieskaitāma patoloģiska asiņošana, ilgstošs klepus, neizskaidrojams svara zudums, izmaiņas izkārnījumos.[6] Lai gan šie simptomi var liecināt par vēzi, tiem var būt arī cits izskaidrojums.[6] Ir zināmi vairāk nekā 100 dažādi vēži, kas ietekmē cilvēkus.[6] Vēžus pēta onkoloģija.

Cēloņi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tabakas lietošana ir cēlonis apmēram 22% vēža izraisītu nāves gadījumu.[2] Vēl 10% ir saistīti ar aptaukošanos, sliktu uzturu, fiziskās aktivitātes trūkumu, alkohola lietošanu.[2] Pie citiem faktoriem pieskaitāmas dažādas noteiktas infekcijas, saskare ar jonizējošo starojumu un vides piesārņotājiem.[7]

Jaunattīstības valstīs gandrīz 20% saslimšanas gadījumu ar vēzi ir dažādu infekciju dēļ (piemēram, B hepatīts, C hepatīts un cilvēka papilomas vīruss).[2] Šie faktori vismaz daļēji maina šūnu gēnus. Vēža attīstībai parasti ir nepieciešamas daudzas šādas ģenētiskās pārmaiņas.[8] Apmēram 5—10% vēža gadījumu ir saistīti ar ģenētisku defektu, kas mantots no vecākiem.[9]

Profilakse

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Risks saslimt ar vēzi palielinās laika gaitā, daudzi vēži pārsvarā ir vairāk sastopami jaunattīstības valstīs.[8] Saslimšanu ar vairākiem vēžiem var novērst, nesmēķējot, ēdot vairāk dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu, ēdot mazāk gaļas, rafinētu ogļhidrātu, uzturot veselīgu uzturu, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, samazinot saules staru iedarbību, vakcinējoties pret dažādām infekcijas slimībām.[10][11]

Epidemioloģija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā visā pasaulē tika atklāti vairāk nekā 14 miljoni jaunu vēža gadījumu.[8] 8,2 miljoni nomira, kas veidoja 14,6% no visiem cilvēku nāves gadījumiem.[8][12] Latvijā ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām.[4][13] Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir 296,1 uz 100 000 iedzīvotāju.[13]

Klasifikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biežākie vēži vīriešiem ir plaušu vēzis, prostatas vēzis, taisnās zarnas vēzis un kuņģa vēzis un sievietēm — krūts vēzis, resnās un taisnās zarnas vēzis, plaušu vēzis un dzemdes kakla vēzis.[8]

Bērniem biežākais ir smadzeņu audzējs un akūtā limfoleikoze, izņemot Āfriku, kur biežāk sastopama Nehodžkina limfoma. 2012. gadā vēzis tika diagnosticēts apmēram 165 tūkstošiem bērnu vecumā līdz 15 gadiem.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 341. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Cancer Fact sheet N°297». World Health Organization. February 2014. Skatīts: 2014. gada 10. jūnijs.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Defining Cancer». National Cancer Institute. Skatīts: 2014. gada 10. jūnijs.
  4. ↑ 4,0 4,1 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 371. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  5. ↑ «How is cancer diagnosed?». American Cancer Society. 2013-01-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-07-14. Skatīts: 2014. gada 10. jūnijs.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 «Cancer - Signs and symptoms». NHS Choices. Skatīts: 2014. gada 10. jūnijs.
  7. ↑ Anand P, Kunnumakkara AB, Kunnumakara AB, Sundaram C, Harikumar KB, Tharakan ST, Lai OS, Sung B, Aggarwal BB (September 2008). "Cancer is a preventable disease that requires major lifestyle changes". Pharm. Res. 25 (9): 2097–116. doi:10.1007/s11095-008-9661-9. PMC 2515569. PMID 18626751.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 World Cancer Report 2014. World Health Organization. 2014. Chapter 1.1. lpp. ISBN 9283204298.
  9. ↑ «Heredity and Cancer». American Cancer Society. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. augustā. Skatīts: 2013. gada 22. jūlijs.
  10. ↑ Kushi LH, Doyle C, McCullough M, et al. (2012). "American Cancer Society Guidelines on nutrition and physical activity for cancer prevention: reducing the risk of cancer with healthy food choices and physical activity". CA Cancer J Clin 62 (1): 30–67. doi:10.3322/caac.20140. PMID 22237782.
  11. ↑ Parkin, DM; Boyd, L; Walker, LC (6 December 2011). "16. The fraction of cancer attributable to lifestyle and environmental factors in the UK in 2010.". British journal of cancer 105 Suppl 2: S77-81. PMID 22158327.
  12. ↑ «The top 10 causes of death Fact sheet N°310». WHO. May 2014. Skatīts: 2014. gada 10. jūnijs.
  13. ↑ 13,0 13,1 «Latvijā visvairāk mirst no sirds un asinsvadu slimībām, audzējiem, ārējiem nāves cēloņiem». Focus.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. novembrī. Skatīts: 2014. gada 12. novembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vēzis
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vēzis_(slimība)&oldid=4112354"