Vīnes Tautas opera

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vīnes Tautas opera
Volksoper Wien
Wien - Volksoper.JPG
Vīnes Tautas opera (Vīne)
Vīnes Tautas opera
Vīnes Tautas opera
Pamatinformācija
Atrašanās
vieta
Valsts karogs: Austrija Vīne, Austrija
Koordinātas 48°13′29″N 16°20′59″E / 48.22472°N 16.34972°E / 48.22472; 16.34972Koordinātas: 48°13′29″N 16°20′59″E / 48.22472°N 16.34972°E / 48.22472; 16.34972
Dibināta(-s) 1903
www.volksoper.at

Vīnes Tautas opera (vācu: Volksoper Wien) ir nozīmīgs operteātris Austrijas galvaspilsētā Vīnē, mūzikas kultūras centrs, kurā tiek uzvestas operetes, operas, mūzikli, baleti. Katru sezonu, kas ilgst no septembra līdz jūnijam, vidēji notiek ap 300 izrādēm vācu valodā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls no 1899. gada 19 janvāra izdevuma "Leipziger Illustrierte"

Operas ēka tika uzcelta 1898. gadā kā Kaiser-Jubiläums-Stadttheater (Ķeizara jubilejas valsts teātris), kurā sākotnēji uzveda tikai lugas. Teātris tika uzcelts ļoti īsā laikā — 10 mēnešos. Tā pirmajam direktoram nācās saskarties ar lielām finanšu problēmām, kas netika pārvarētas un pēc piecu gadu darbības, 1903. gadā teātris bankrotēja.

Mūzikas teātris no 1903. līdz 1950. gadiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1903. gada 1. septembrī ēku pārņēma Rainers Simons un pārdēvēja to par Kaiser-Jubiläums-Stadttheater — Volksoper (tautas opera). Viņš paralēli teātra izrādēm iestudēja arī vairākas operas un operetes. Operu "Toska" un "Salome" pirmizrādes Vīnē notika tieši Tautas operā, attiecīgi 1907. un 1910. gadā. Šajā teātrī uzstājās tādi pasaulslaveni dziedātāji kā Marija Jerica, Leo Slezaks un Ričards Taubers. Par pirmo operas diriģentu kļuva Aleksandrs Zemļinskis (1871—1942).

Laikā līdz Pirmajam pasaules karam Tautas opera kļuva par otru prestižāko operas namu Vīnē. 1919. gadā Fēlikss Vaingartners kļuva par operas māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu. Viņam sekoja režisors Hugo Gruders-Guntrams. Pēc 1929. gada opera fokusējās uz vieglo operas žanru, kā arī trupa devās viesizrādēs uz Ēģipti un Itāliju trīsdesmitajos gados. Pēc Otrā pasaules kara Vīnes Tautas opera kļuva par otro mājvietu Vīnes Valsts operai, kuras ēka karā tika sapostīta. 1955. gadā Vīnes Tautas opera atgriezās savā lomā, izrādot operas, operetes un mūziklus.

Nesenā vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1991. gada septembra līdz 1996. gada jūnijam Vīnes Tautas opera tika vadīta vienoti ar Vīnes Valsts operu. 1999. gadā Vīnes Tautas opera kļuva par Bundestheater-Holding īpašumu.

Kopš 2007. gada 1. septembra teātra mākslinieciskais direktors ir Roberts Meijers kopā ar komercdirektoru Krišstofu Ladstēteru. Katru sezonu tiek izrādīti aptuveni 25 uzvedumi, kopā ap 300 izrādes. Papildus operas, operetes, baleta un mūziklu izrādēm, tiek veidotas arī īpašas programmas bērniem.

Vīnes Tautas operas uzvedumos piedalījušies arī Latvijas opermākslinieki. Egils Siliņš šeit guvis starptautisku ievērību Mefistofeļa lomā Guno operā "Fausts" un Borisa Godunova lomā Musorgska operā "Boriss Godunovs" (1996—2000).[1] Marina Rebeka veiksmīgi uzstājusies Violetas lomā operā "Traviata" 2014. gadā.[2]

Fakti un skaitļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sēdvietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

sēdvietu plāns

Teātrī trīs līmeņos ir 1261 sēdvieta un 72 stāvvietas, kā arī divas vietas skatītājiem ratiņkrēslos.

Uzvedumu skaits pa gadiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

sezona uzvedumi skatītāji vid. apmeklējums darbinieki
2004/2005 287 293,695 75,41% -
2005/2006 276 280,520 74,77% 524
2006/2007 281 289,721 78,34% 523
2007/2008 291 325,491 85,77% 526

Tehniskie dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Orķestra bedre ir aprīkota ar elektrisko pacēlāju. Galvenās skatuves priekškars tiek pacelts un nolaists ar hidraulikas palīdzību. Skatuve ir 17,2 metrus plata un 19 metrus dziļa. Skatuves vidū ir rotējoša un paceļama grīdas riņķveida plāksne 15 m diametrā.

Organizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1999. gada Vīnes Tautas opera ir 100% Bundestheater Holding AG (AS Federālais Teātru holdings) īpašums, līdzās ar Vīnes valsts operu, un Austrijas nacionālo teātri (Burgtheater). Bundestheater Holding AG ir Austrijas republikas īpašums.

Populārajā kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1987. gadā operas ēka tika izmantota ainām Džeimsa Bonda filmā "Dzīvās ugunis" (The Living Daylights).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]