Valdis Rēvalds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Valdis Rēvalds
Personīgā informācija
Dzimis 1930. gada 5. oktobrī
Valsts karogs: Latvija Dzirciema pagasts, Latvija
Miris 2015. gada 21. novembrī (85 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dzīves vieta Rīga
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība Latvietis
Vecāki Fricis Rēvalds, Lidija Rēvalde
Brāļi Edvards Rēvalds
Māsas Zenta Irgensone
Dzīvesbiedre Agnija Rēvalde
Bērni Uldis Rēvalds, Gita Rēvalde
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizika
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Latvijas Universitāte

Valdis Rēvalds (dzimis 1930. gada 5. oktobrī, miris 2015. gada 21. novembrī) bija latviešu zinātnieks, fiziķis, ievērojamu fizikas grāmatu autors, ilggadīgs Latvijas Universitātes docents, piedalījies Latvijas fizikas studiju veidošanā no tās pirmsākumiem.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Tukuma apriņķī, Dzirciema pagastā.[1] Mācījies Dzirciema-Lamiņu septiņgadīgajā pamatskolā, ko sešu gadu laikā pabeidza ar labām sekmēm (1941—1947). No 1947. gada Talsu vidusskolas 8.klasē. Labās zināšanas ļāva "pārlēkt" 9.klasi un pabeigt vidusskolu 1950. gadā ar labām un teicamām sekmēm. Studēja fiziku Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (1950—1955). Diplomdarbu izstrādāja pie doc. Elzas Krauliņas par ierosināto atomu koncentrācijas noteikšanu gāzu maisījumos. Pēc fakultātes beigšanas sāka strādāt Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē par vecāko laborantu. 1959. gadā devās studēt aspirantūrā prestižajā Ļeņingradas Valsts universitātē (tagadējā Sanktpēterburgas Valsts universitāte)[2] ievērojamā krievu un padomju fiziķa — spektroskopista Sergeja Friša (krievu: Фриш, Сергей Эдуардович) vadībā pirmajā valstī izveidotajā Optikas katedrā, Fizikas fakultātē (krievu: Физический факультет Санкт-Петербургского государственного университета).[3] Pētījumu tēma bija par neona atomu tiešās un pakāpeniskās ierosināšanas efektīviem šķērsgriezumiem. Studijas aspirantūrā Pēterburgā noslēdzās 1962 .gadā; 1965. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju un ieguva Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta nosaukumu.

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1965.)
  • Eksperimentālās fizikas katedras docents (1974.)
  • Fizikas zinātņu doktors (1992.)
  • Emeritētā docenta goda nosaukums (1994.)

Darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1955. gada līdz 1959. gadam bija Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes (LU FMF) vecākais laborants. No 1962 .gada līdz 1963. gadam strādāja par LU FMF asistentu. Darba pienākumos fizikas demonstrāciju kabinetā bija sagatavot un un uzstādīt fizikas eksperimentus fizikālo parādību demonstrēšanai fizikas lekcijām. Toreizējā LU FMF atrašanās vietā bija Rīgā, Raiņa bulvārī 19. No 1964. gada līdz 1968. gadam LU FMF vecākais pasniedzējs. No 1969. gada līdz 1973. gadam LU FMF docenta vietas izpildītājs, bet kopš 1974. gada - LU FMF Eksperimentālās fizikas katedras docents. No 2012. līdz 2014. gadam strādāja kā stundu pasniedzējs.

Lasītie akadēmiskie kursi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stāvēja pie fizikas augstākās izglītības izveides pirmsākumiem Latvijā. Izstrādāja un lasīja kursus fizikas studiju programmā LU FMF Eksperimentālās fizikas katedrā: "Spektrālie aparāti un spektrālie mērījumi", "Praktiskā optika", "Gāzu izlādes fizika un elementārprocesi plazmā", fakultatīvo studiju kursu "Praktiskā spektrālanalīze", datorzinātņu bakalauru studiju programmā lasīja kursu "Optika", pirmais izstrādāja un lasīja studiju kursu "Furjē optika", kā arī kursu "Fizikas un tehnikas vēsture".Izveidoja un vadīja laboratorijas darbus eksperimentālajā fizikā. Vadīja un recenzēja studentu kursa un diplomdarbus.

Publicētā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Publicējis 20 mācību un metodiskās literatūras oriģinālus izdevumus latviešu valodā, 7 - zinātniskās publikācijas, sarakstījis 100 rakstus Latvijas Padomju enciklopēdijai par fiziku. Sarakstījis 2 populārzinātniskas grāmatas par fiziku latviešu valodā.

Galvenās publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rēvalds V., Spektrālie aparāti. LVU, Rīga, 292 lpp. 1977.
  • Rēvalds V., Elementārprocesi plazmā. LVU, Rīga, 112 lpp. 1985.
  • Rēvalds V., Interferences parādības optikā. LVU, Rīga, 124 lpp. 1993.
  • Rēvalds V., Optika no senatnes līdz mūsdienām. Mācību grāmata, Rīga, 384 lpp. 2001.
  • Rēvalds V., Fizikas un tehnikas vēstures lappuses no akmens cirvja līdz atomreaktoram. LU Akadēmiskais apgāds. 430. lpp. 2006.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fizikas un tehnikas vēstures lappuses no akmens cirvja līdz atomreaktoram. [3]
  • J. Jansons. LU fizikas docents Valdis Rēvalds. “Zvaigžņotā Debess”, 2013. vasara. 24-29. lpp.
  • Jansons J. LU profesore Elza Krauliņa (1920 – 2002). – “Zvaigžņotā Debess”, 2003. gada pavasaris (179), 26. – 35. lpp.
  • На пути к нправляемой термоядерной реакции. Наука и техника Nr.8. 1968.
  • http://www.revalds.lv/
  • Сергей Эдуардович Фриш. [К 100-летию со дня рождения] // С.-Петербургский университет. 1999. 28 мая.