Pāriet uz saturu

Valentīna Borisenko

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Valentīna Belova)
Valentīna Borisenko
Валентина Михайловна Борисенко
Valentīna Borisenko
Personīgā informācija
Dzimusi 1920. gada 28. janvārī
Valsts karogs: Krievijas PFSR Čerepoveca, Krievijas PFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Mirusi 1993. gada 6. martā (73 gadi)
Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburga, Krievija
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Krievija Krievija
Nodarbošanās šahiste

Valentīna Borisenko (krievu: Валентина Михайловна Борисенко, dzimusi Belova (krievu: Белова); 1920. gada 28. janvāris Čerepoveca1993. gada 6. marts Sanktpēterburga) bija PSRS un Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (1977).

No 1940. gadu vidus līdz 1960. gadu vidum bijusi viena no vadošajām PSRS šahistēm. Septiņas reizes uzvarējusi Ļeņingradas pilsētas šaha čempionātā sievietēm (1940, 1945, 1950, 1951, 1954, 1955, 1956). Četras reizes bijusi pirmā Krievijas PFSR šaha čempionātā sievietēm (1956—1960). 24 reizes piedalījusies PSRS sieviešu šaha čempionātu finālos, kuros piecas reizes uzvarējusi: 1945. gadā, 1955. gadā, 1957. gadā (uzvarot papildu mačā Kiru Zvorikinu ar 2½:½), 1960. gadā (uzvarot papildu mačā Tatjanu Zatulovsku ar 4½:3½) un 1961. gadā. Pēc kopējā uzvaru skaita visu PSRS sieviešu šaha čempionātu vēsturē dala pirmo vietu ar Nonu Gaprindašvili. Arī citos PSRS sieviešu šaha čempionātos parādījusi labus rezultātus: 1947. gadā dalījusi 2.-3. vietu; 1949. gadā dalījusi 3.-4. vietu; 1950. gadā izcīnījusi 2. vietu; 1951. gadā dalījusi 3.-4. vietu; 1953. gadā dalījusi 3.-5. vietu; 1956. gadā izcīnījusi 3. vietu. 1970. gadā Hallē kopā ar Valtraudu Novarru dalījusi pirmo vietu starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā.

1950. gadā Maskavā piedalījusies Pasaules šaha čempionātā sievietēm un ierindojusies augstajā 4. vietā.[1] Turpmākajos gados piecas reizes piedalījusies Pasaules šaha čempiones izcīņas cikla pretendentu turnīros: 1952. gadā Maskavā bijusi 4. vietā;[2] 1955. gadā Maskavā bijusi 5. vietā;[3] 1959. gadā Plovdivā bijusi 8. vietā;[4] 1961. gadā Vrnjačka Banjā sasniegusi savu lielāko panākumu šajos turnīros, izcīnot 2. vietu;[5] 1964. gadā Suhumi palikusi 7. vietā.[6]

Interesanti, ka, neraugoties uz saviem panākumiem dažādos turnīros, Borisenko ne reizi nav bijusi PSRS izlases sastāvā Pasaules šaha olimpiādēs.

1970. gados nopietni pievērsusies korespondencšaham. Divas reizes izcīnījusi sudraba medaļas PSRS sieviešu korespondencšaha čempionātos (1974—1976, 1976—1978).

Par vēsturiskajiem panākumiem turnīros FIDE 1977. gadā Borisenko piešķīra starptautiskās lielmeistares (WGM) goda nosaukumu.

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijusi precējusies ar ICCF lielmeistaru Georgiju Borisenko (1922—2012).

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]