Plovdiva

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Plovdiva
Pilsēta
Пловдив
Plovdiva
Karogs: Plovdiva
Karogs
Ģerbonis: Plovdiva
Ģerbonis
Plovdiva (Bulgārija)
Plovdiva
Plovdiva
Koordinātas: 42°9′N 24°45′E / 42.150°N 24.750°E / 42.150; 24.750Koordinātas: 42°9′N 24°45′E / 42.150°N 24.750°E / 42.150; 24.750
Valsts Karogs: Bulgārija Bulgārija
Apgabals Plovdivas apgabals
Dibināta 4000. g.p.m.ē.
Platība
 • Kopējā 101,98 km2
Augstums 164 m
Iedzīvotāji (2014)
 • kopā 341 567
 • blīvums 3 349,4/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta kods 4000
Mājaslapa www.plovdiv.bg
Plovdiva Vikikrātuvē

Plovdiva (bulgāru: Пловдив) ir Bulgārijas pilsēta, kas atrodas valsts dienvidu daļā, Augštrāķijas līdzenumā pie Maricas upes. Pilsēta atrodas 152 km attālumā no Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas. Plovdiva ir Plovdivas apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Pēc 2014. gada datiem pilsētas teritorijā dzīvo 341 567 iedzīvotāji. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir Bulgārijas otrā lielākā pilsēta un 74. lielākā Eiropas Savienības pilsēta.

Plovdiva ir dibināta 4000. gadus pirms mūsu ēras un tiek uzskatīta par vienu no vecākajām pilsētām pasaulē. Pilsēta vēsturiski ir attīstījusies uz septiņiem kalniem, kuru vidējais augstums sasniedz 164 metrus virs jūras līmeņa. Pateicoties kalniem pilsēta bieži tiek dēvēta par pilsētu uz septiņiem kalniem.

Plovdiva ir nozīmīgs Bulgārijas ekonomikas, transporta, izglītības un kultūras centrs. Pilsēta ar senu vēsturi, saglabājušās romiešu celtņu drupas. Plovdivas vecpilsēta tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Balkānu pussalā.

2014. gada 5. septembrī pilsēta tika izvēlēta par 2019. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta ir apdzīvota no aizvēsturiskiem laikiem. Trāķieši to sauca par Eimolfiju (Eumolpia).

342. gadā p.m.ē. Maķedonijas Aleksandra tēvs Filips II ieņem pilsētu un pārdēvē to savā vārdā par Filipopoli (Φιλιππούπολη). Grieķi Plovdivu šādi sauc arī mūsdienās.

Filipopole eksistē kā neatkarīga grieķu pilsēta, līdz to ieņem romieši, nosaucot par Trimontiju (Trimontium). Senās Romas laikos Trimontija ir Romas Trāķijas provinces galvaspilsēta. 250. gada pilsētas apkārtnē notiek Filipopoles kauja starp romiešiem un impērijā iebrukušajiem gotiem. Goti karaļa Knivas vadībā uzvar un ieņem pilsētu. 334., 335. vai 337. gadā Filipopolē notiek Filipopoles koncils.

443. gadā pilsētu ieņem huņņi Attilas vadībā.

VI gs. vidū Plovdivas teritorijā ierodas slāvi. Turpmākos gadsimtus Plovdiva dažbrīd ir Bizantijas, bet dažkārt Bulgārijas rokās. 970. gadā Bizantijas imperators Joans I Cimishijs (Ιωάννης Τσιμισκής) izmitina Filipopoles apkārtnē apmēram 200 000 armēņu paulikāņus, rezultātā Filipopole kļūst par paulikāņu centru Eiropā. 1205. gadā bulgāru cars Kalojans noposta Filipopoli.

1364. gadā Plovdivu ieņem turki un tā paliek Osmaņu impērijas sastāvā līdz 1885. gadam. Šajā periodā pilsētas turku nosaukums ir Filibe.

1878. gada 17. janvārī, krievu-turku kara laikā, krievu karaspēks Josifa Gurko vadībā sturmē pilsētu. Turki Suleimana-pašā vadībā, atkāpjas uz Stambulu. Tomēr, pamatojoties uz 1878. gada Berlīnes līgumu, Plovdiva nenokļūst Bulgārijas sastāvā, bet ir galvaspilsēta no Turcijas pusneatkarigai Austrumrumēlijai. 1886. gadā Austrumrumēlija pēc bulgāru sacelšanās tiek iekļauta Bulgārijas valstī.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]