Valentīna Eisule
Izskats
| ||||||||||
|
Valentīna Eisule (dzimusi 1930. gada 14. janvārī, mirusi 2002. gada 14. aprīlī) bija latviešu tulkotāja un redaktore.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi robežsarga ģimenē. No 1938. līdz 1949. gadam mācījās Rēzeknes 1. vidusskolā, pēc tam studēja Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, kuru absolvēja 1954. gadā. Pirmā nozīmīgā publikācija – apcere "Kārļa Pelēkā dzeja" almanahā "Jauno vārds" (1957). Strādāja Latvijas Valsts izdevniecības (1954–1962, 1965–1967), laikraksta "Literatūra un Māksla" (1967–1983) un žurnāla "Karogs" (1983–1985) redakcijās. Bija Latvijas Padomju rakstnieku savienības locekle.[1]
Tulkojusi latviešu valodā vairāk nekā 20 krievu literatūras darbus.[1]
Tulkojumi no krievu valodas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1958: Rozālija Rozova. Mēs no Latvijas: apraksti par mūsu republikas jauniešiem Turgajā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
- 1962: Mihails Obuhovs. Jastrebovi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
- 1964: Leonīds Volinskis. Laikmeta seja: grāmata par krievu māksliniekiem. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
- 1965: Daniils Graņins. Eju pretī negaisam. Rīga: Liesma.
- 1967: Čingizs Aitmatovs. Ardievu, Gulsari! Rīga: Liesma.
- 1967: Mihails Ančarovs. Nevarbūtības teorija. Rīga: Liesma.
- 1969: Konstantīns Paustovskis. Vienatnē ar rudeni. Rīga: Liesma.
- 1970: Dmitrijs Jerjomins. Dižā joma. Rīga: Liesma.
- 1971: Fjodors Abramovs. Divas ziemas un trīs vasaras. Rīga: Liesma.
- 1973: Sergejs Sartakovs. Barbina stāsti. Rīga: Liesma.
- 1975: Fjodors Abramovs. Pelageja; Aļka. Rīga: Liesma.
- 1977: Fjodors Abramovs. Ceļi un krustceļi. Rīga: Liesma.
- 1979: Mihails Aleksejevs. Ieviņa rūgtā. Rīga: Liesma.
- 1981: Sergejs Stepņaks-Kravčinskis. Andrejs Kožuhovs. Rīga: Liesma.
- 1982: Čingizs Aitmatovs. Un garāka par mūžu diena ilgst. Rīga: Liesma.
- 1985: Fjodors Abramovs. Māja. Rīga: Liesma.
- 1986: Tjanšana avoti: kirgīzu rakstnieku stāstu izlase. (kopā ar citiem) Rīga: Liesma.
- 1987: Mihails Aleksejevs. Kaušļi. Rīga: Liesma.
- 1987: Boriss Lavreņovs. Četrdesmit pirmais. Rīga: Liesma.
- 1988: Valentīns Rasputins. Mūžu dzīvo, mūžu mīli. Rīga: Liesma.
- 1993: Čingizs Aitmatovs. Pieresvieta. Rīga: Liesma.
- 1995: Valērijs Brjusovs. Ugunīgais eņģelis. (Fragmenti publicēti laikrakstā "Labrīt")
- 1996: Valērijs Brjusovs. Uzvaras altāris. (Fragmenti publicēti laikrakstā "Literatūra. Māksla. Mēs".)
- 1999: Roalds Dobrovenskis. Rainis un viņa brāļi: viena dzejnieka septiņas dzīves. Rīga: Karogs.
- 2005: Roalds Dobrovenskis. Rainis un viņa brāļi: viena dzejnieka septiņas dzīves. Rīga: Jumava.
- 2015: Roalds Dobrovenskis. Rainis un viņa brāļi: viena dzejnieka septiņas dzīves. 3. izdevums. Rīga: Jumava.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Valentīna Eisule». literatura.lv.
|