Valentīna Eisule

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Valentīna Eisule
Personīgā informācija
Dzimusi 1930. gada 14. janvārī
Valsts karogs: Latvija Rēzekne, Latvija
Mirusi 2002. gada 14. aprīlī (72 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās tulkotāja
Augstskola Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāte

Valentīna Eisule (dzimusi 1930. gada 14. janvārī, mirusi 2002. gada 14. aprīlī) bija latviešu tulkotāja un redaktore.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi robežsarga ģimenē. No 1938. līdz 1949. gadam mācījās Rēzeknes 1. vidusskolā, pēc tam studēja Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, kuru absolvēja 1954. gadā. Pirmā nozīmīgā publikācija – apcere "Kārļa Pelēkā dzeja" almanahā "Jauno vārds" (1957). Strādāja Latvijas Valsts izdevniecības (1954–1962, 1965–1967), laikraksta "Literatūra un Māksla" (1967–1983) un žurnāla "Karogs" (1983–1985) redakcijās. Bija Latvijas Padomju rakstnieku savienības locekle.[1]

Tulkojusi latviešu valodā vairāk nekā 20 krievu literatūras darbus.[1]

Tulkojumi no krievu valodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1958: Rozālija Rozova. Mēs no Latvijas: apraksti par mūsu republikas jauniešiem Turgajā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
  • 1962: Mihails Obuhovs. Jastrebovi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
  • 1964: Leonīds Volinskis. Laikmeta seja: grāmata par krievu māksliniekiem. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
  • 1965: Daniils Graņins. Eju pretī negaisam. Rīga: Liesma.
  • 1967: Čingizs Aitmatovs. Ardievu, Gulsari! Rīga: Liesma.
  • 1967: Mihails Ančarovs. Nevarbūtības teorija. Rīga: Liesma.
  • 1969: Konstantīns Paustovskis. Vienatnē ar rudeni. Rīga: Liesma.
  • 1970: Dmitrijs Jerjomins. Dižā joma. Rīga: Liesma.
  • 1971: Fjodors Abramovs. Divas ziemas un trīs vasaras. Rīga: Liesma.
  • 1973: Sergejs Sartakovs. Barbina stāsti. Rīga: Liesma.
  • 1975: Fjodors Abramovs. Pelageja; Aļka. Rīga: Liesma.
  • 1977: Fjodors Abramovs. Ceļi un krustceļi. Rīga: Liesma.
  • 1979: Mihails Aleksejevs. Ieviņa rūgtā. Rīga: Liesma.
  • 1981: Sergejs Stepņaks-Kravčinskis. Andrejs Kožuhovs. Rīga: Liesma.
  • 1982: Čingizs Aitmatovs. Un garāka par mūžu diena ilgst. Rīga: Liesma.
  • 1985: Fjodors Abramovs. Māja. Rīga: Liesma.
  • 1986: Tjanšana avoti: kirgīzu rakstnieku stāstu izlase. (kopā ar citiem) Rīga: Liesma.
  • 1987: Mihails Aleksejevs. Kaušļi. Rīga: Liesma.
  • 1987: Boriss Lavreņovs. Četrdesmit pirmais. Rīga: Liesma.
  • 1988: Valentīns Rasputins. Mūžu dzīvo, mūžu mīli. Rīga: Liesma.
  • 1993: Čingizs Aitmatovs. Pieresvieta. Rīga: Liesma.
  • 1995: Valērijs Brjusovs. Ugunīgais eņģelis. (Fragmenti publicēti laikrakstā "Labrīt")
  • 1996: Valērijs Brjusovs. Uzvaras altāris. (Fragmenti publicēti laikrakstā "Literatūra. Māksla. Mēs".)
  • 1999: Roalds Dobrovenskis. Rainis un viņa brāļi: viena dzejnieka septiņas dzīves. Rīga: Karogs.
  • 2005: Roalds Dobrovenskis. Rainis un viņa brāļi: viena dzejnieka septiņas dzīves. Rīga: Jumava.
  • 2015: Roalds Dobrovenskis. Rainis un viņa brāļi: viena dzejnieka septiņas dzīves. 3. izdevums. Rīga: Jumava.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Valentīna Eisule». literatura.lv.