Pāriet uz saturu

Valija Veščunas-Jansone

Vikipēdijas lapa
Valija Veščunas-Jansone
Valija Veščunas-Jansone
Personīgā informācija
Dzimusi 1902. gada 4. oktobrī
Bulduri, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1990. gada 10. jūnijā (87 gadi)
Jūrmala
Tautība latviete
Dzīvesbiedrs Vilhelms Jansons

Valija Veščunas-Jansone (1902-1990) bija latviešu advokāte. Viena no trim sievietēm, kas apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni.

Valija Valērija Veščunas dzimusi 1902. gada 4. oktobrī Bulduros. Tēvs lietuvietis, māte latviete. Izglītību ieguvusi Rīgas pilsētas ģimnāzijā.

Sākoties Bermonta armijas uzbrukumam, 1919. gada oktobrī brīvprātīgi iestājusies Latvijas armijā. Piedalījusies daudzās kaujās pret bermontiešiem 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā.

Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 1922. gadā par kauju pie Piņķiem Babītes rajonā. 1919. gada 19. novembrī izlūkgājiena laikā Valija Veščunas viena no pirmajām šķērsoja Lielupi un, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku, ieņēma "Plāņu" mājas, kur tika saņemti gūstekņi un trofejas.[1]

1919. gada 25. decembrī viņa tika atvaļināta dižkareivja dienesta pakāpē. Pabeigusi mācības ģimnāzijā. Pēc tam strādājusi Rīgas pilsētas īres valdē. Bijusi biedrības "Latvijas Ērgļi" sieviešu nodaļas priekšniece.[1]

Vēlāk absolvējusi Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti kā advokāte. No 1934. gada tiesību zinātņu kandidāte. Bijusi Rīgas pilsētas bāriņtiesas locekle.[1]

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Kurzemi. Pēc kara dzīvoja Jūrmalā, kur mirusi 1990. gada 10. jūnijā. Viņa tika apbedīta Lielupes kapos.[1]

2001. gadā viņas bijušajā dzīvesvietā Peldu ielā 19 Vecrīgā tika atrasts Latvijas Centrālās padomes memoranda oriģināls, kas bija paslēpts zem grīdas dēļiem.[2]