Valodas ekspresīvā leksika

Vikipēdijas lapa

Valodas ekspresīvā leksika ir vārdi, kam piemīt nozīmes ar mīlinājumu, humoru, cildinājumu, nievājumu, nicinājumu un citādu emocionāli ekspresīvu nokrāsu.[1] Šīs leksikas pamatā ir vienas un tās pašas skaņas, vieni un tie paši vārdu darināšanas līdzekļi un paņēmieni, kas tiek izmantoti visu leksisko vienību, arī terminu, veidošanā.[2]

Ekspresivitātes kategorija var aptvert visas nozīmīgās valodas vienības (teikumus, vārdus, frazeoloģismus, vārddarinātājas morfēmas) un jebkuru valodas sistēmas elementu, izmantojot formālai izpausmei visdažādākos valodas līdzekļus un paņēmienus No ekspresivitātes viedokļa vārdu krājumu var dalīt divās daļās.

  • Neekspresīvā jeb vispārlietojamā leksika;
  • Ekspresīvā jeb stilistiskā vai emocionālās nokrāsas leksika.[2]

Stilistiski ekspresīvā leksika apvieno vārdus ar tādu nozīmes papildkomponentu, kad rāda, ka vārda lietojums ir ierobežots, proti, tas raksturīgs kādam noteiktam valodas funkcionālajam stilam un citā to nemēdz lietot vai ar tā lietojums citā stilā ir neiederīgs. Un otrādi — sarunvalodas stilā parasti netiek lietoti zinātniskās valodas vai lietišķo rakstu valodas stila vārdi, piemēram, segmentācija, empīriskie fakti u.tml. Emocionāli ekspresīvā leksika vienlaikus ar vārda jēdzienisko saturu pauž arī runātāja attieksmi pret izteikumu, viņa emocionālo vērtējumu, kas ietverts vārda nozīmēs.

Stilistiski pazemināta leksika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stilistiski pazeminātā leksika ir vērojama galvenokārt neformālajā saziņā — komentāros, tērzētāvās, privātā vai daļēji privātā sarakstē u. c. stilistiski pazeminātās leksikas galvenā funkcija ir ekspresīvā funkcija — vēlme demonstrēt attiecīgas emocijas. Stilistiski pazeminātā leksika ir paredzēta, lai palīdzētu paust negatīvās emocijas, tomēr dažkārt ir vērojams gluži pretējs process — stilistiski pazemināta leksika palīdz demonstrēt pozitīvu attieksmi pret komunikācijas partneri.

Lai piešķirtu vārdam emocionālo vai stilistiko ekspresivitāti mūsdienu valodas lietotāji nereti izmanto atvasinājumus, piemēram, no neitrālās leksikas vārda "čakls" darinot vārdu "čaklonis" (pārspīlēti strādīgs), tanks — uztankoties (uzpildīt mašīnai degvielu), suns — suņinieks (suņa īpašnieks).[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm
  2. 2,0 2,1 http://www.vvk.lv/index.php?sadala=221&id=708
  3. Laua A. Latviešu leksikoloģija / A.Laua. — Rīga : Zvaigzne, 1969