Vanesa Redgreiva

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vanesa Redgreiva
Vanessa Redgrave
Vanesa Redgreiva
Vanesa Redgreiva Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā 2011. gadā
Dzimusi 1937. gada 30. janvārī (81 gads)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Griniča, Londona, Apvienotā Karaliste
Nodarbošanās aktrise
Darbības gadi 1958—pašlaik
Vecāki Maikls Redgreivs (1908-1985)
Reičela Kempsone (1910–2003)
Brāļi, māsas Korins Redgreivs (1939–2010)
Linna Redgreiva (1943–2010)
Dzīvesbiedrs Tonijs Ričardsons (1962–1967, šķīrušies)
Franko Nero (2006–pašlaik)
Bērni Nataša Ričardsone (1963–2009)
Džoela Ričardsone (dzimusi 1965. gadā)
Karlo Gabriels Nero (dzimis 1969. gadā)

Vanesa Redgreiva (angļu: Vanessa Redgrave; dzimusi 1937. gada 30. janvārī) ir angļu aktrise un politiskā aktīviste.

Guvusi ievērību gan kā teātra, gan kā televīzijas un kino aktrise. Redgreiva ir vienīgā britu aktrise, kas saņēmusi visas nozīmīgākās balvas aktiermākslā - Amerikas Kinoakadēmijas balvu, Emmy balvu, Tony balvu, Lorensa Olivjē balvu, Kannu kinofestivāla balvu, Zelta Globusa balvu, Ekrāna aktieru ģildes balvu. 2010. gadā Redgreiva saņēma balvu BAFTA Fellowship.[1]

Ģimene, personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Redgreiva piedzima aktieru sera Maikla Redgreiva (1908-1985) un lēdijas Redgreivas (dzimusi Reičela Kempsone, 1910–2003) ģimenē. Vanesa, viņas brālis Korins (1939–2010) un māsa Linna (1943–2010) pieder pie trešās paaudzes Redgreivu ģimenē, kuras pārstāvji jau piecās paaudzēs ir aktieri (daži arī dramaturgi un rakstnieki). Vectēvs, aktieru ģimenes aizsācējs, Rojs Redgreivs (1873-1922) bija angļu teātra un mēmā kino aktieris. Tēvs, teātra un kino aktieris sers Maikls Redgreivs, saņēmis Kannu kinofestivāla balvu, kā arī bijis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai, bet 1959. gadā ticis iecelts bruņinieku kārtā. Tomēr līdz šim visvairāk apbalvojumu no Redgreivu ģimenes saņēmusi tieši Vanesa Redgreiva.

Redgreiva 1962. gadā apprecējās ar teātra un kino režisoru Toniju Ričardsonu (1964. gada saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākais režisors). Viņiem piedzima divas meitas, Nataša Ričardsone (1963–2009) un Džoela Ričardsone (dzimusi 1965. gadā), kas arī kļuva par aktrisēm. 1967. gadā Redgreiva un Ričardsons izšķīrās. Drīz Redgeiva satika itāļu aktieri Franko Nero, un 1969. gadā viņiem piedzima dēls Karlo Gabriels Nero (kļuvis par kinorežisoru un scenāristu). Vēlāk gan Redgreivai un Nero vairs nedzīvoja kopā, viņiem bija katram savas partnerattiecības (no 1971. līdz 1986. gadam Redgreiva tikās ar aktieri Timotiju Daltonu). Tomēr pēc daudzu gadu pārtraukuma Redgreiva un Nero atkal satikās, un 2006. gadā viņi apprecējās.

2009. gada martā Redgreivas ģimeni piemeklēja nelaime. 45 gadu vecumā mira viņas meita Nataša Ričardsone. Tas notika pēc neveiksmīga kritiena Kanādas slēpošanas kūrortā, iesācēju trasē. Ričardsone guva smagu galvas traumu, un pēc dažām dienām nomira.[2][3] Nedaudz vairāk kā pēc gada, 2010. gada aprīlī un maijā viens pēc otra nomira Redgreivas brālis Korins un māsa Linna.

Karjera teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1954. gadā (17 gadu vecumā) Redgreiva iestājās Centrālajā Runas un teātra mākslas skolā (Central School of Speech and Drama) Londonā. 1958. gadā viņa pirmo reizi uzstājās uz Vestendas (West End) teātra skatuves kopā ar savu brāli Korinu. Nākamajā gadā viņa jau tēloja lomas Karaliskajā Šekspīra teātrī, uzstājoties kopā ar ievērojamiem aktieriem (tai skaitā, kopā ar Lorensu Olivjē). 1960. gadā Redgreiva tēloja jau galveno sieviešu lomu lugā The Tiger and the Horse kopā ar savu tēvu Maiklu Redgreivu.

Tālāk sekoja citas nozīmīgas lomas. Par lomu Viljama Šekspīra lugā "Kā jums tīk" (As You Like It) 1961. gadā Redgreiva saņēma savu pirmo teātra balvu Evening Standard Theatre Awards kā labākā aktrise. Pēc tam viņa to saņēmusi vēl trīs reizes. 1984. gadā par lomu teātra uzvedumā The Aspern Papers Redgreiva saņēma Lorensa Olivjē balvu (Laurence Olivier Award for Actress of the Year in a Revival).

Redgreiva tēlojusi lomas arī uz Brodvejas skatuves. Par lomu Jūdžīna O'Nīla lugā Long Day's Journey into Night 2003. gadā Redgreiva saņēma Tony balvu kā labākā aktrise. Vēl divas reizes viņa bijusi nominēta šai balvai (2007, 2011). Britu nedēļas laikraksta The Stage 2010. gadā rīkotajā nozares ekspertu un lasītāju aptaujā Redgreiva ierindota 9. vietā starp visu laiku dižākajiem teātra aktieriem un aktrisēm.[4]

Nozīmīgākās kinolomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdztekus darbam teātrī, no 1958. gada Redgreiva sāka tēlot lomas arī kino un televīzijas filmās. Viņa atveidojusi lomas vairāk nekā 125 filmās. Nozīmīgākās Redgreivas lomas bijušas filmās:

Vanesa Redgreiva filmā Great Moments in Aviation (1993)

Amerikas Kinoakadēmijas balvai Redgreiva nominēta 6 reizes, no kurām vienu reizi saņēmusi šo balvu kā labākā aktrise otrā plāna lomā par lomu filmā Julia (1977). Pārējās nominācijas bija kā labākajai aktrisei galvenajā lomā filmās Morgan: A Suitable Case for Treatment (1966), "Izidora" (1968), Mary, Queen of Scots (1971), The Bostonians (1984), un kā labākai aktrisei otrā plāna lomā filmā "Hovardsenda" (Howards End, 1992).

Redgreiva saņēmusi arī daudzas citas balvas. Zelta Globusa balvai Redgreiva nominēta 13 reizes, no kurām divas reizes saņēmusi šo balvu kā labākā aktrise otrā plāna lomā (Julia, 1977; If These Walls Could Talk 2, 2000). Emmy balvai nominēta 6 reizes, no kurām to saņēmusi 2 reizes (Playing for Time, 1980; If These Walls Could Talk 2, 2000). BAFTA balvai nominēta 4 reizes, saņēmusi balvu Fellowship Award (2010). Divas reizes saņēmusi Kannu kinofestivāla balvu (Morgan: A Suitable Case for Treatment, 1966; "Izidora", 1968). Ekrāna aktieru ģildes balvai nominēta 4 reizes, no kurām to saņēmusi vienu reizi (If These Walls Could Talk 2, 2000). Venēcijas kinofestivālā saņēmusi Volfi kausu kā labākā aktrise (Little Odessa, 1994).

Politiskās aktivitātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1977. gadā Redgreiva producēja dokumentālu TV filmu The Palestinian, kā arī ierunāja filmas tekstu. Filmā bija stāstīts par Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju. Tas saniknoja ebreju organizācijas. Kad nākamajā gadā Redgreiva tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai par otrā plāna lomu filmā Julia (un saņēma šo balvu), pie pasākuma norises vietas pret Redgreivu piketēja cilvēki no Ebreju aizsardzības līgas (Jewish Defense League), bet turpat netālu bija arī Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas grupa, kas piketēja Redgreivas atbalstam. Policija centās šīs grupas turēt nošķirtas vienu no otras, kā arī tālāk no mediju pārstāvjiem. Vēlāk Ebreju aizsardzības līga pieprasīja FOX kinostudijas producentiem nekad vairs nedot Redgreivai lomas, bet, lai arī starp Holivudas producentiem daudzi pēc tautības bija ebreji, viņi atteicās ierobežot aktieru darba iespējas atšķirīgu politisko uzskatu dēļ.[5]

Redgreivas politiskās aktivitātes, iespējams, veicināja tas, ka viņas tēvs Maikls Redgreivs pēc uzskatiem bija sociālists. Jau 1970. gados Redgreiva kopā ar savu brāli Korinu Redgreivu dibināja Strādnieku revolucionāro partiju (Workers Revolutionary Party), kas cīnījās pret valdības centieniem privatizēt publisko pakalpojumu sfēru. Vēlāk, kad šī partija sašķēlās, Redgreivi 2004. gadā nodibināja Miera un progresa partiju (Peace and Progress party), kas aicināja izvest britu armijas vienības no Irākas, atcelt pasaules visnabadzīgāko valstu parādus, izlaist no Gvantenamo cietuma bez tiesas sprieduma ieslodzītos britus.[6]

1995. gada jūnijā Redgreiva kļuva par UNICEF Labas gribas vēstnieci.[7]

2002. gadā Redgreiva palīdzēja Čečenijas seperātistu premjerministra vietniekam un speciālajam sūtnim Ahmedam Zakajevam, kas Lielbritānijā lūdza politisko patvērumu no vajāšanas Krievijā. Redgreiva par viņu iemaksāja 50 000 mārciņas drošības naudu.[8] 2003. gadā tiesa izlēma Zakajevam par labu, un noraidīja Krievijas prasību viņu izdot, lai tiesātu par terorismu.[9]

Redgreiva ir kritizējusi karu pret terorismu, tajā izmantotās metodes.[10] 2005. gada jūnijā savā intervijā Lerija Kinga šovā Redgreiva teica, ka "...demokrātija nozīmē - nav spīdzināšanas, nav ieslodzījuma nometņu, nav ieslodzījuma uz mūžu vai bez tiesas sprieduma". Par savu nostāju viņa izteicās: "Es nedomāju, ka tas ir galēji kreisi,...atbalstīt tiesiskumu."[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Vanessa Redgrave to receive Academy Fellowship». BAFTA. 2010. gada 21. februāris.
  2. «Natasha Richardson dies aged 45». BBC News. 2009. gada 19. marts.
  3. «Tears for Natasha: Friends join Liam Neeson and sons for tragic actress' wake». Daily Mail (London). 2009. gada 7. aprīlis.
  4. Alistair Smith. «The Stage / News / Judi Dench tops Greatest Stage Actor poll». Thestage.co.uk, 2010. gada 15. decembris.
  5. «Welcome to Emanuel Levy » Oscar Politics: Vanessa Redgrave». Emanuellevy.com.
  6. Mary Rourke. «Corin Redgrave dies at 70; actor and activist was part of the famed British family of performers». Los Angeles Times, 2010. gada 7. aprīlis.
  7. «Vanessa Redgrave». UNICEF. 2010. gada 2. decembris.
  8. “UK actress defends Chechen rebel”, (6 December 2002), BBC News
  9. “Court rejects Chechen extradition”, (13 November 2003), BBC News
  10. Redgrave, Vanessa (30 September 2001), “We Need Justice. Bombs Will Only Create More Martyrs” Archived 2006. gada 21. martā, at the Wayback Machine., CommonDreams.org
  11. CNN Larry King Live interview with Vanessa Redgrave transcript, (Aired 18 June 2005), CNN.com

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]