Varbolas pilskalns
| Varbolas pilskalns | |
|---|---|
 Varbolas pilskalns
| |
.png)  Varbolas pilskalns |
|
| Augstums | m v.j.l. |
| Atrašanās vieta | Raplas apriņķis, Igaunija |
| Tips | pilskalns |
 Varbolas pilskalns Vikikrātuvē
| |
Varbolas pilskalns (latīņu: Castrum Warbole, igauņu: Varbola Jaanilinn)[1] bija viens no lielākajiem apļveida nocietinājumiem un tirdzniecības centriem Igaunijas Harju zemē (latīņu: Harria) no 10. līdz 12. gadsimtam. Daļa no 580 m garajām un līdz 8—10 m augstajām[2] no kaļķakmens celtajām vaļņa sienām ir saglabājušās līdz mūsdienām.[3] Nocietinājuma drošībai veidotas garas vārtu ejas ar vairākiem vārtiem, pie kuriem būvēti augstāki torņi. Pilskalna nocietinājuma iekšpusē ir atradusies 13 m dziļa aka un aptuveni 90 dažādu ēku, tai skaitā ar krāsnīm un akmens grīdām.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Indriķa hronika piemin Novgorodas kņaza Mstislava vairāku dienu garu Varbolas pils aplenkumu 1211. gadā. Konflikts tika atrisināts ar 700 marku maksājumu.[4][5]
Livonijas krusta karu laikā Zobenbrāļu ordenis ielenca Varbolu. Pamiera noslēgšanai ordeņa mestrs Folkvins pieprasīja tās iedzīvotājiem pieņemt kristīgo ticību un atdot gūstekņus. Noteikumi tika pieņemti, bet karagūstekņi nodoti dāņu karaļa Valdemāra II rīcībā, kurš tobrīd kontrolēja tagadējās Igaunijas ziemeļus un kam Livonijas bīskaps, savulaik, bija apsolījis visus gūstekņus. Mestrs Folkvīns, kam par šo vienošanos nebija zināms, tomēr to izpildījis.[6] Pēc Dānijas iedzīvotāju skaitīšanas grāmatas (latīņu: Liber Census Daniae) apdzīvotās vietās ap Varbolu piederēja igauņu izcelsmes aristokrātu Lode ģimenei.
Varbolas apmetne zaudēja savu nozīmi 14. gs otrajā pusē[7] pēc līdzdalības Svētā Jurģa nakts sacelšanā, kas bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.—1345. gadā.[8]
16. un 17. gadsimtos pilskalns tika izmantots kā kapsēta.
Pirmais zināmais Varbolas pilskalna attēls datējams ar 1786. gadu un to zīmējis L. A. Mellīns. Arheoloģiskie izrakumi pilskalnā veikti 1938.—1941. gadā, 1953. un 1974. gados.
Mūsdienās pilskalns ir ērti pieejams apskatei, atrodas 4 km no Rīgas—Tallinas šosejas, pie tā novietotas norādes un informācijas stendi. Katru gadu augustā šajā vietā organizē koktēlniecības festivālu "Varbolas koks".[9]
Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Scriptores Rerum Livonicarum; Izdota 1853; 162.lpp
- ↑ Mati Laur. History of Estonia. Avita, 2000. ISBN 978-9985-2-0324-8.
- ↑ (igauniski)Varbola Igaunijas ceļvedī Arhivēts 2016. gada 16. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ The Chronicle of Henry of Livonia; p.119 ISBN 0-231-12889-4
- ↑ Historia.lv Livonijas Indriķa hronikas tulkojums ar komentāriem
- ↑ The Chronicle of Henry of Livonia; p 186 ISBN 0-231-12889-4
- ↑ The administrative system of Harjumaa in the 13th century at Central and Eastern European Online Library
- ↑ Vahtre, Sulev (ed.). 1960. Bartholomäus Hoeneke: Liivimaa noorem riimkroonika. Tallinn: Eesti Riiklik Kirjastus.
- ↑ «festivāla Varbola Puu oficiālā lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. augustā. Skatīts: 2017. gada 24. augustā.