Vasaras jānītis

Vasaras jānītis Erigeron annuus ((L.) Pers.)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Asteru rinda (Asterales)
Dzimta	Kurvjziežu dzimta (Asteraceae)
Ģints	Jānīši (Erigeron)
Suga	Vasaras jānītis (Erigeron annuus)
Sinonīmi
- Phalacroloma annuum (L.) Dumort.; - Stenactis annua (L.) Cass.
Vasaras jānītis Vikikrātuvē

Vasaras jānītis (latīņu: Erigeron annuus) ir kurvjziežu dzimtas suga. Tās dabiskais izcelsmes areāls ir Ziemeļamerikā, taču kopš 18. gadsimta šī suga ir ieviesusies Centrāleiropā un turpinājusi izplatīties citviet.

Latvijā vasaras jānītis ir rets adventīvs (ievazāts) augs. Dažviet lokāli var būt diezgan masveidīgs. Iespējams, tā sastopamība valstī palielinās un variē pa gadiem.

Dažāda lieluma grupas aug nezālienēs, ceļmalās un gar dzelzceļiem.

Apraksts

Vasaras jānītis ir divgadīgs, 40—120 (dažreiz 180) cm garš lakstaugs ar stāvu, augšdaļā zarojošu stublāju. Stublājs un lapas ir ar matiņiem. Lapu forma ir no iegareni olveidīgas līdz lancetiskas, tās ir 5—9 cm garas un 1,5—4 cm platas; to mala ir lielzāģzobaina vai gluda (augšējām lapām). Ziedu kurvīši ir 1,5—2 cm plati un ir izvietoti vairogveidīgās ziedkopās stublāja un zaru galā. Parasti sānzari mazliet garāki nekā centrālais stublājs. Kurvīšu daudz, to ārmalā gaišvioleti vai balti mēlziedi, centrā dzelteni stobrziedi. Mēlziedi apmēram divreiz garāki nekā stobrziedi. Vīkallapas apmatotas, jumstiņveidīgi vairākās rindās. Auglis ir aptuveni 0,2 cm garš, apmatots sēklenis. Zied no jūnija līdz septembrim.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vasaras jānītis.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)