Ventspils (stacija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par dzelzceļa staciju. Par pilsētu skatīt rakstu Ventspils.
Ventspils
— Stacija —
Ventspils
Ventspils stacijas ēka un sliežu ceļi
Ventspils (Latvijas dzelzceļi)
Ventspils
Ventspils
Pamatinformācija
Līnijā Ventspils—Tukums II
Atklāta 1901. gadā
Vēsturiskie
nosaukumi
Vindava, Windau (Kurland)[1], Ventspils I, Ventspils-1, Ventspils-Ziemeļu
Stacijas tips pasažieru, kravas
Platformu skaits 2
Sliežu ceļi daudz (pie pasažieru ēkas 5 ceļi,
neskaitot strupceļus)
Atrašanās vieta
Adrese Dzelzceļnieku 1, Ventspils, LV-3602
Koordinātas 57°23′29.99″N 21°35′36.57″E / 57.3916639°N 21.5934917°E / 57.3916639; 21.5934917Koordinātas: 57°23′29.99″N 21°35′36.57″E / 57.3916639°N 21.5934917°E / 57.3916639; 21.5934917
Tuvākās stacijas Ventspils II (5 km)
Ventspils Austrumu parks (5 km)
Tuvākie p. p.,
c. p. un i. p.
Puze (23 km)
Attālums līdz Rīgai 176 km

Ventspils (arī Ventspils I) ir ārpusklases kravas dzelzceļa stacija Ventspilī. Pasažieru vilcieni kopš 2010. gada uz Ventspili nekursē. Ventspils pieskaitāma pie strupceļa stacijām, jo kādreizējā līnija uz Liepāju slēgta 1996. gadā. Ventspils ir arī mezgla stacija[2], jo tās sastāvā oficiāli ietilpst vairākas citas stacijas, kas gredzenveidā savienotas savā starpā ar sliežu ceļiem (Ventspils II, Naftas parks, Jūras parks, Austrumu parks). Stacija var apkalpot maksimāli līdz 5000 vagonu sastāvu gadā, bet 2011. gadā apkalpoti 2674 vagonu sastāvi jeb 1 555 378 vagonu. Līdz 2010. gada 22. februārim kursēja pasažieru dīzeļvilciens "Kurzeme" Ventspils—Rīga.

Kopš 2013. gada 5. marta Ventspils stacijas pasažieru ēka un ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils stacija atklāta kā 1901. gadā uzbūvētās Ventspils—Maskavas līnijas pagaidu galastacija (projektā bijis paredzēts staciju izvietot Ventas kreisajā krastā).[4] 1923. gadā stacijai pieslēgti arī Stendes—Ventspils šaursliežu dzelzceļu tīkla ceļi, bet 20. gadsimta 60. gados stacija modernizēta, mazbānīša ceļi nojaukti, izbūvēti preču vagonu parki. Tomēr stacijas sākotnējā pasažieru ēka saglabājusies līdz mūsdienām un 2012. gadā uzsākta tās atjaunošana.[5] 2013. gada maijā pabeigti 1. kārtas atjaunošanas darbi.[6]

Stacijas parki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • A parks ir stacijas daļa, kas atrodas pie pasažieru ēkas. Tas paredzēts Rīgas un Jelgavas pasažieru un kravu vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai (tiek maz izmantots).
  • B parks ir pieņemšanas-nosūtīšanas parks, tas paredzēts kravu vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai.
  • C parks ir šķirošanas parks ar 16 ceļiem, tas paredzēts vagonu šķirošanai un manevriem, vilcienu formēšanai un izformēšanai, kā arī vilcienu nosūtīšanai uz Rīgu un Jelgavu.
  • D parks sastāv no 4 pieņemšanas-nosūtīšanas ceļiem, tas paredzēts pienākošo kravu vilcienu apstrādei, pieņemšanai un pienākušo sastāvu uzstumšanai šķirošanas uzkalnā.
  • Pieostas parks paredzēts dažādu ostas uzņēmumu vagonu apstrādei, manevru sastāvu pieņemšanai un nosūtīšanai no B, C un Jūras parkiem, kā arī vagonu šķirošanai un īslaicīgai uzglabāšanai. Tajā ir 8 caurbraucamie ceļi un 2 strupceļi.
  • Dienvidu parks jeb Ventspils-Dienvidi atrodas otrā pusē Ventai, sliežu ceļš, kas ved uz to, ir bijušās Liepājas līnijas daļa. Parks paredzēts manevru sastāvu pieņemšanai–nosūtīšanai. Tajā nav ēku un apkalpojošā personāla, tas beidzas ar strupceļu Liepājas virzienā (bijusī tālākā līnija nojaukta 2009. gadā).

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]