Verdenas līgums

Verdenas līgums (Pactus Verdunensis) bija 843. gadā Verdenā parakstīts līgums, kura rezultātā Kārļa Lielā mazdēli Lotārs I, Ludviķis Vācietis un Kārlis II Plikgalvis sadalīja savā starpā vectēva atstāto Franku impēriju.

Konteksts

Franku impērija sasniedza savu lielāko teritoriju Kārļa Lielā valdīšanas laikā (768–814), aptverot lielu daļu Rietumeiropas. Pēc Kārļa Lielā nāves impēriju mantoja viņa dēls Ludviķis I Dievbijīgais (Louis le Pieux), taču viņa valdīšanu raksturoja konflikti ar dēliem par varas sadali. Ludviķa Dievbijīgā dēli — Lotārs I (Lothair I), Ludviķis Vācietis (Louis the German) un Kārlis Plikgalvis (Charles the Bald) — savstarpēji cīnījās par varu. Pēc Ludviķa nāves 840. gadā konflikts pārauga pilsoņu karā, līdz brāļi vienojās par teritoriju sadali.

Lotārs I, kurš reizē saglabāja arī imperatora titulu, ieguva impērijas Itālijas daļu, kā arī joslu starp Reinu un Ronu, Ludviķis Vācietis ieguva zemes uz austrumiem no Reinas, bet Kārlis II Plikgalvis teritoriju uz rietumiem no Reinas.

Līguma noslēgšana

Līgums tika noslēgts Verdenas pilsētā (mūsdienu Francijā), un tas noteica Franku impērijas sadalīšanu trīs daļās:

Lotāra I teritorija (Vidusfranku valsts):
- Lota, kā vecākais dēls, ieguva titulu 'imperators' un kontroli pār centrālo daļu, kas ietvēra Itāliju, Burgundiju, Lotringu un Provansu.
- No viņa vārda cēlies reģiona nosaukums Lotaringija (Lorraine).
Ludviķa Vācieša teritorija (Austrumfranku valsts):
- Ludviķis ieguva austrumu daļu, kas aptvēra vācu zemes — mūsdienu Vācijas teritoriju.
- Šī daļa kļuva par Svētās Romas impērijas priekšteci.
Kārļa Plikgalvja teritorija (Rietumfranku valsts):
- Kārlis ieguva rietumu daļu, kas aptvēra lielāko daļu mūsdienu Francijas.^[1]

Turklāt sadalītās teritorijas vēl ilgāku laiku pilnībā nesarāva saites savā starpā (līdz 888. gadam).^[2]

Vēlākā ietekme

No vidusdaļas vēlāk izveidojās Nīderlande, Beļģija, Šveice, Elzasa Lotringa un daļa Itālijas, no austrumdaļas veidojās vēlākā Vācija un no rietumdaļas Francija. Līdz ar šo sadalījumu ne tikai tika ielikti pirmie vēlākās Eiropas politiskā un teritoriālā sadalījuma pamati, bet arī Eiropas iekšējās pretrunas, kas periodiski izvērsās asiņainos karos, kuri turpinājās līdz pat Otrā pasaules kara beigām.

Atsauces

↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 10₁. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 363. lpp.
↑ H.Kinders, V.Hilgemenis. Pasaules vēstures atlants (I daļa), Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. gads, 125. lpp.

[lpe-1] Latvijas padomju enciklopēdija. 10₁. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 363. lpp.

[2] H.Kinders, V.Hilgemenis. Pasaules vēstures atlants (I daļa), Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. gads, 125. lpp.

[1]

[2]