Veru valoda

Vikipēdijas lapa
Veru valodas izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gs. beigās.

Veru valoda jeb veriešu valoda (veru: võro kiil, igauņu: võru keel), arī Dienvidigaunijas valoda (igauņu: lõunaeesti keel), kas reizēm tiek dēvēta arī par veru dialektu, ir viens no igauņu valodas dialektiem. Kopā ir apmēram 70 000 veru valodas aktīvo un pasīvo lietotāju. Oficiāla statusa veru valodai nav, taču tai ir savs ISO 639-3 valodas kods — vro (võro).

Igaunijā ir izveidots Veru institūts (Võru Instituut), kas nodarbojas ar veru valodas un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu. Institūts nodarbojas ar valodas pētīšanu, veicina valodas apgūšanu skolās, kā arī atbalsta un atdzīvina veru valodas lietošanu ikdienā.

Dialekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veru valoda tiek iedalīta trīs dialektos — mulgi, tartu un veru. Dažos avotos kā ceturtais dialekts ir izdalīts arī setu dialekts, bet dažos tas tiek uzskatīts par veru dialekta izloksni. Veru valodas lietotāji galvenokārt dzīvo Igaunijas dienvidos, teritorijā, kas aptver Pelvas (Põlva), Veru (Võru), Tartu (Tartu) un Valgas (Valga) apriņķus.

Alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veru valodas pamatā ir latīņu alfabēts, ar dažiem specifiskiem burtiem, kas pārsvarā raksturīgi arī citās somugru valodās.

Aa Bb (Cc) Dd Ee Ff Gg Hh Ii Jj Kk Ll Mm Nn Oo Pp Qq Rr Ss (Šš) Tt Uu Vv (Ww) Õõ Ää Öö Üü (Xx) Yy (Zz) (Žž) '

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]