Veru apriņķis

Veru apriņķis
	Veru apriņķis; Võru maakond
	— apriņķis —
	Vastselīnas pilsdrupasVastselīnas pilsdrupas
; Karogs	; Ģerbonis
Centrs	Veru
Administratīvais iedalījums	1 pilsēta un 4 pagasti
	Platība
- Kopā	2 773 km²
	Iedzīvotāji (2018)
- Kopā	36 133
- Blīvums	13/km²
- etniskais sastāvs	igauņi (95,3 %), krievi (3,3 %)
	Veru apriņķis Vikikrātuvē

Veru apriņķis (igauņu: Võru maakond), arī Veravas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem. Apriņķis robežojas ar Pelvas apriņķi ziemeļos, Valgas apriņķi rietumos, Latviju dienvidos un Krieviju austrumos. Veru apriņķī atrodas Hānjas augstiene, kā arī Igaunijas augstākā virsotne Lielais Munameģis. Apriņķa administratīvais centrs ir Veru.

Valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no svarīgākajiem Veru apriņķa simboliem un identitātes stiprinātājiem ir veru valoda jeb Dienvidigaunijas dialekts, kas pretendē uz reģionālās valodas statusu. Veru apriņķa valoda tiek lietota kā literatūrā, tā arī dzejā, tiek izdots laikraksts "Uma Leht".

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2017. gada teritoriālās reformas apriņķī ir 5 pašvaldības - Antslas pagasts, Reuges pagasts, Setomā pagasts, Veru un Veru pagasts.

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antsla
Veru

Reuge
Semerpalu
Urvaste
Vanavastselīna
Veru

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Verovas apriņķi (Werrosche Kreis; Верроский уезд) izveidoja līdz ar Rīgas vietniecības dibināšanu 1783. gadā. Par jaunā apriņķa centru izvēlējās Rīgas ģenerālgubernatoram G. Braunam piederošās Veravas muižas miestu pie senās Kirumpejas pils, kuram 1784. gada 21. augustā piešķīra pilsētas tiesības.

Apriņķī ietilpa astoņi draudžu novadi (kihelkond): Urvastes (Antslas) draudzes novads (Urbs, Anzen), Kanepi draudzes novads (Cannapäh), Karulas draudzes novads (Carolen), Harglas draudzes novads (Harjel), Vastselīnas (Krustapils) draudzes novads (Neuhausen), Pelvas draudzes novads (Pölwe), Repinas draudzes novads (Rappin) un Reuges draudzes novads (Rauge).