Udmurtu valoda

Udmurtu valoda ; удмурт кыл
Valodu lieto:	Krievija
Reģions:	Udmurtija
Pratēju skaits:	255 877 (2020) (apdraudēta)
Valodu saime:	urāliešu; somugru; somu-permiešu; permiešu; Udmurtu valoda
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Udmurtija
Regulators:	nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1:	nav
ISO 639-2:	udm
ISO 639-3:	udm
	Udmurtu valodas izplatības areāls
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Udmurtu valoda (удмурт кыл) ir permiešu valoda, kas izplatīta Udmurtijā, Krievijas Federācijā, kur to galvenokārt lieto udmurti. Tā ir viena no Udmurtijas Republikas divām oficiālajām valodām (otra ir krievu valoda). Tai visradniecīgākā ir komiešu valoda. Udmurtu valodā ir daudz aizguvumu no krievu un tatāru valodas.

Pastāv Vikipēdija udmurtu valodā.

Rakstība

Udmurtu valodas rakstībā izmanto pielāgotu kirilicu. Udmurtu alfabētā ir tie paši burti, kas krievu alfabētā, kā arī pieci papildu burti: Ӝ/ӝ, Ӟ/ӟ, Ӥ/ӥ, Ӧ/ӧ un Ӵ/ӵ.

А а	Б б	В в	Г г	Д д	Е е	Ё ё
Ж ж	Ӝ ӝ	З з	Ӟ ӟ	И и	Ӥ ӥ	Й й
К к	Л л	М м	Н н	О о	Ӧ ӧ	П п
Р р	С с	Т т	У у	Ф ф	Х х	Ц ц
Ч ч	Ӵ ӵ	Ш ш	Щ щ	Ъ ъ	Ы ы	Ь ь
Э э	Ю ю	Я я

Gramatika

Locījumi

Udmurtu valodā ir 15 locījumi.


Locījums	Piedeklis	Piemērs	Nozīme
Nominatīvs	-	Пи	Zēns
Akuzatīvs	эз	Пиэз	Zēnu
Ģenitīvs	лэн	Пилэн	Zēna
Partitīvs	лэсь	Пилэсь	No zēna
Datīvs	лы	Пилы	Zēnam
Karitatīvs	тэк	Питэк	Bez zēna
Komparatīvs	я, ья, ъя	Пия	Saskaņā ar zēnu
Instrumentālis	эн (ен), ын	Пиэн	Ar zēnu
Inesīvs	ын	Пиын	Zēnā
Illatīvs	э (е)	Пиэ	Uz zēnu
Elatīvs	ысь	Пиысь	No zēna
Ablatīvs	ысен	Пиысен	No zēna
Prolatīvs	этӥ, тӥ	Питӥ	Pa zēnu
Adverbitīvs	лань	Пилань	Virzienā uz zēnu
Terminatīvs	озь	Пиозь	Līdz zēnam

Valodas izzušana

Udmurtu valodas runātāju skaits samazinās, un saskaņā ar UNESCO datiem tai draud izzušana. Ja pašreizējās tendences turpināsies, pēc aptuveni 100 gadiem udmurtu valodā vairs nebūs neviena runātāja, un pēc tam tā tiks atzīta par izzudušu. Udmurtu valodā runā galvenokārt vecākās paaudzes cilvēki. Jauniešu vidū tā ir daudz mazāk izplatīta. Ievērojams skaits dzimtās valodas runātāju ir pasīvie runātāji (cilvēki, kas zina valodu, bet nerunā tajā).

Gandrīz visi udmurtu valodas pratēji ir bilingvi: saskaņā ar 2010. gada tautas skaitīšanas datiem 552 299 cilvēki norādīja, ka viņi ir udmurti, no tiem 58,7 % norādīja, ka viņu dzimtā valoda ir udmurtu. Udmurtu-krievu bilingvisms veido 64,4 %, t. i., 92,8 % no kopējā runātāju skaita; ir arī udmurtu-tatāru bilingvisma gadījumi un pat udmurtu-tatāru-krievu trilingvisms, kas kopējā summā ar krievu valodu veido 68,5 %.