Viļņas starptautiskā lidosta

Viļņas Starptautiskā lidosta
Viļņas Starptautiskā lidosta; Tarptautinis Vilniaus oro uostas
	Viļņas lidosta (2022)
	IATA: VNO – ICAO: EYVI
	VNO
Pamatinformācija
Īpašnieks	Lietuvas Satiksmes ministrija
Operators	VĮ "Lietuvos oro uostai"
Augstums vjl	646 ft / 197 m
Koordinātas	54°38′13″N 25°17′16″E / 54.63694°N 25.28778°EKoordinātas: 54°38′13″N 25°17′16″E / 54.63694°N 25.28778°E
Mājaslapa	www.vilnius-airport.lt

Viļņas starptautiskā lidosta (lietuviešu: Tarptautinis Vilniaus oro uostas) ir Lietuvas lielākā civilā lidosta, atrodas apmēram 7 kilometrus uz dienvidiem no Viļņas centra. Viļņas lidosta uzsāka darbu 1932. gadā, terminālis celts 1954. gadā. 2007. gadā lidosta apkalpoja 1 717 222 pasažieru.

Lidostu pārvalda valsts uzņēmums "Tarptautinis Vilniaus oro uostas", kas ir Lietuvas Satiksmes un Komunikāciju ministrijas pārziņā. Viļņas lidosta ir lidsabiedrību airBaltic, Ryanair un Wizz Air bāzes lidosta.

Lidostai ir viens 2515 m garš skrejceļš.

Starp Viļņas lidostu un Rīgu ir mikroautobusu satiksme, kuru nodrošina lidostas transfēra operators flyBus.

Satiksme ar lidostu

Autobusi

Starp lidostu un Viļņas centru (pietura Centrālā stacija) kursē 1. un 2. maršruta autobusi, kas atiet no Šeškinės ielas. Autobuss kursē ik pēc 15 — 30 minūtēm. Maksa — 1,10 Lt.

Starp Rīgu un Viļņas lidostu kursē mikroautobusi flyBus (www.flybus.lv). Tiešais transfērs tiek veikts vairākas reizes nedēļā. flyBus maršruts ir caur Bausku un Paņevēžu.

Vēsture

Senāko Viļņas lidostu (Wilno-Porubanek) atklāja 1932. gadā ikdienas lidojumiem uz Varšavas lidostu. 1937. gadā aviokompānija LOT sāka lidojumus maršrutā Budapešta - Krakova - Varšava - Viļņa - Rīga - Tallina - Helsinki. Otrais pasaules kara laikā to pārveidoja par militāro lidlauku, bet pēc kara LOT atsāka lidojumus Varšava - Viļņa - Maskava. Aeroflot un Čehoslovākijas CSA aviokompānijas veica lidojumus Prāga - Varšava - Viļņa - Maskava. Pēc reaktīvo lidmašīnu ieviešanas Aeroflot lidojumi no Viļņas notika vienīgi uz PSRS lidostām.

Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā izveidotā Lietuvas aviokompānija Lithuanian Airlines (vēlāk flyLAL) sāka lidojumus no Viļņas ar lidmašīnām Tu-134, Yak-40, Yak-42, An-24 un An-26. 2004. gadā Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic atvēra savu otro bāzi Viļņā. AirBaltic lidoja ar Boeing 737 un Fokker 50 lidmašīnām un kļuva par lielāko aviokompāniju Viļņas lidostā. 2009. gadā FlyLAL pārtrauca darbību. 2014. gadā Viļņas lidosta kļuva par Lietuvas lidostu Viļņas filiāli.

2022. gadā pabeidza Viļņas lidostas rekonstrukciju. 2025. gada 1.janvārī Viļņas lidostu pārdēvēja par Viļņas Čiurlioņa starptautisko lidostu.