airBaltic

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
airBaltic
airBaltic
airBaltic Airbus A220-300
airBaltic Airbus A220-300
IATA
BT
ICAO
BTI
Izsaukums
AIR BALTIC
Dibināta 1995. gada 28. augustā
Darbību uzsāka 1995. gada 1. oktobrī
Galvenā bāze Starptautiskā lidosta "Rīga"
Citas bāzes
Lojalitātes pr. PINS
Flote 36
Galamērķi 70 (2018. gada vasaras sezonā)
Mātes kompānija AS Air Baltic Corporation
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Vadība Martins Gauss (izpilddirektors)
Ieņēmumi €4.6 miljoni (2017)
Mājaslapa airbaltic.com

airBaltic (uzņēmuma nosaukums AS Air Baltic Corporation) ir Latvijas nacionālā lidsabiedrība. Tā ir pasaules punktuālākā aviosabiedrība.[1] airBaltic ir bāzēta starptautiskajā lidostā "Rīga" un tas ir lielākais pasažieru aviopārvadātājs Latvijā, un kopš 2016. gada aprīļa arī Igaunijā.[2] Uzņēmuma izpilddirektors ir Martins Gauss.[3] airBaltic ir hibrīda aviokompānija - tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu aviokompāniju biznesa modeļus.[4] Tūkstošgades pirmajā desmitgadē aviokompānija piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja finansiālas grūtības un bankrota draudi, kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Aviokompānijai izdevās atgūties un nu tā piedzīvo strauju izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā airBaltic veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.[5] Kompānijas apgrozījums 2017. gadā sasniedza 347,7 miljonus eiro.[6] Lidsabiedrības vadību pagātnē ir apvijuši skandāli, bet tagad tie ir aprimuši.

airBaltic 80,05 % akciju pieder Latvijas valstij, bet 19,95 % — SIA Aircraft Leasing 1, kas kopš 2017. gada 6. aprīļa pilnībā pieder Larsam Tūsenam.[7]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Air Baltic Avro RJ70 (2002).

Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "Latavio" likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — ASV kopuzņēmumu "Baltic International Airlines" un Skandināvijas aviolīnijas. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija SAS (28,5%), Baltic International USA (8%) un divas investīciju kompānijas — Swedfund International AB (6,2%) un IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe (6,2%).[8] Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada 1. oktobrī ar lidmašīnu Saab 340, bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās Avro RJ70. 1998. gada beigās SAS nopirka visas Baltic International USA akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā.

Straujas izaugsmes periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gadā visas airBaltic Saab 340 lidmašīnas tika aizstātas ar Fokker 50 lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi airBaltic uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi Rīgas lidostā. 2003. gadā airBaltic nopirka pirmo Boeing 737-500 lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — Viļņas lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz Āfriku. 2008 gada aprīlī airBaltic flotei pievienojās pirmā Boeing 757-200 lidmašīna, bet 2010. gada maijā airBaltic saņēma pirmo Bombardier Dash 8 Q400 tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 2010. gadā airBaltic sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lenarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā Oulu.[9][10][11]

Darbības rādītāju pasliktināšanās un konflikts ar Latvijas valdību[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iestājoties 2008. gada finanšu krīzei, pasliktinājās darbības rādītāji un aviosabiedrībai draudēja bankrots.[12] Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.[13] 2011. gada 12. un 13. septembrī airBaltic bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņoja, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu samazinājums[14] un 21. septembrī iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu aviokompānijas lēmumu un nevarētu mainīt kompānijas vadību.[15] Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.[16]

3. oktobrī tika panākta vienošanās par airBaltic glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis Bertolts Fliks.[17] Pēc Latvijas krājbankas finansu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" piederošās 47,2% airBaltic kapitāldaļas, kļūstot par 99,8% airBaltic akciju īpašnieku.[18]

Kompānijas pārveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu airBaltic sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām Boeing vai Airbus lidmašīnām,[19] bet vēlāk izšķīrās par labu Bombardier. 2015. gada februārī aviosabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu CS300 piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.[20]

2015. gada septembrī Satiksmes ministrija nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.[21]

Jaunais investors[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība pieņēma lēmumu pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.[22] 3. decembrī ieguldījumu un airBaltic kapitalizāciju apstiprināja Saeima.[23] 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.[24]

Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij pieder aptuveni 80% airBaltic akciju, bet 20% akciju pieder investoram Aircraft Leasing 1. 2016. gada 30.novembrī airBaltic saņēma pirmo Bombardier CS300 lidmašīnu. 2017. gada aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, kurš no Montāga-Girmesa pārņēma "Aircraft Leasing 1". Kompānijas biznesa plānā "Horizon 2021" ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast airBaltic stratēģisko investoru.[25]

Inovācijas un rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inovācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2017. gada maijā airBaltic kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot Facebook dinamiskās ceļojumu reklāmas (Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)).[26]
  • 2016. gada 14. decembrī airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar Airbus A220-300 (toreiz CS300) lidmašīnām.[27]
  • 2014. gada 22. jūlijā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt Bitcoin kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.[28]
  • 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri, pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām. [29]

Rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2017. gada 21. jūlijā airBaltic ar savu tikko saņemto 6. Airbus A220-300 (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā. [30]

Lidojumu galamērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

airBaltic galamērķu valstis

Līdz 2011. gadam airBaltic tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā airBaltic atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.[31] 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, airBaltic atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas.

Vienīgas reģionālais maršruts, kurā airBaltic izpilda lidojumus, ir Rīga-Liepāja, kas ir arī neilgākais šīs aviokompānijas reiss - tā ilgums parasti nepārsniedz 35 minūtes. Visi pārējie airBaltic reisi ir starptautiski. Ilgākais airBaltic reiss ir no Rīgas uz Abū Dabī - tas ilgst apmēram 6 stundas.[32]

2018. gada vasaras sezonā airBaltic piedāvāja lidojumus uz 65 galamērķiem. Pašreiz, 2018. gada ziemas sezonā, galamērķu skaits ir 47 (uz 6 no tiem tiek lidots arī no Viļņas un uz 9 - arī no Tallinas). [32]

Koda koplietošanas līgumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koda koplietošana ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda airBaltic, bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan airBaltic, gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem airBaltic sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus.

airBaltic ir spēkā esoši koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:[33]

Flote[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašreizējā flote[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

airBaltic pašreizējā gaisa flote [34]
Lidmašīnas tips Attēls Sākts izmantot Tiek izmantotas Pasūtītas Sēdvietas Piezīmes
Boeing 737-300 AirBaltic B733 YL-BBK.jpg 2007. gadā 6 - 142/144/146 Plānots līdz 2019. gada rudenim aizstāt ar Airbus A220-300.[35]
Boeing 737-500 Air Baltic B735 YL-BBF.jpg 2003. gadā 2 - 120 Plānots līdz 2019. gada rudenim aizstāt ar Airbus A220-300.[35]
Airbus A220-300 (kādreiz Bombardier CS300) AirBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (31298816746).jpg 2016. gadā 16 34 145 Pirmais lidaparāts tika saņemts 2016. gada 30. novembrī un pasūtījumu ar 20 lidmašīnām plānots saņemt 2019. gada pirmajā pusē. Papildus 2018. gada 28. maijā tika parakstīts jauns pasūtījums par vēl 30 jaunu Airbus A220-300 lidmašīnu iegādi, kas tiks uzbūvētas un nodotas ekspluatācijā līdz 2024. gadam ar iespēju pasūtīt vēl 30. airBaltic plāno, ka nākotnē flote būs veidota tikai no 50 vai 80 Airbus A220-300 lidaparātiem.
Bombardier Q400 Next Gen Air Baltic Q400 YL-BAX.JPG 2010. gadā 12 - 76 Plānots līdz 2022. gadam aizstāt ar Airbus A220-300.[36]
Kopā 36 34

2012. gada 20. decembrī airBaltic paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar Kanādas Bombardier Commercial Aircraft kompāniju par desmit jaunu Airbus A220-300 (toreiz Bombardier CS300) lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās CSeries lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski airBaltic pāriet tikai uz Airbus lidmašīnām. 2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 Airbus A220-300 pasūtījumu, ar iespēju palielināt pasūtījumu vēl par 30 lidmašīnām. Lidmašīnu piegādi paredzēts uzsākt 2019. gadā.

airBaltic Airbus A220-300 lidaparātos izmanto Pratt & Whitney PW1521G dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. Airbus A220-300 ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk CO2 emisijas un par 50% mazāk NOx emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.[37] [38]

2018. gada septembrī airBaltic rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 Airbus A220-300 lidmašīnas. Konkursā uzvarēja Cēsis, kam sekoja Alūksne, Valmiera, Kuldīga, Smiltene, Ogre, Līvāni, Bauska, Gulbene, Rīga, Jelgava, Liepāja, Jūrmala un Sigulda. Šie nosaukumi tiek ieviesi šomēnes, valsts svētku mēnesī.[39]

airBaltic Airbus A220-300 lidmašīna "Rīga" (reģ. nr. YL-CSL) starptautiskajā lidostā "Rīgā" 2018. gada 9. novembrī pirms lidmašīnas prezentēšanas pasākuma.

2018. gada 9. novembrī airBaltic Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu Airbus A220-300 lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis.[40]

Vēsturiskā flote[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

airBaltic vēsturiskā gaisa flote[41][42][43][44]
Lidmašīnas tips Kopā Tika izmantotas Piezīmes
Saab 340 1 1995–1999 Aizvietota ar Fokker 50.
Avro RJ70 3 1996–2005 Aizvietotas ar Boeing 737-500.
Boeing 737-300 6 no 2007
Boeing 737-500 10 no 2003 Izmanto vēl joprojām, bet mazākā daudzumā.
Airbus A319-100 1 2013-2014 Īrēta no Czech Airlines 3 mēnešus.
Boeing 757-200 2 2008-2014
Fokker 50 9 1998-2011 Aizvietotas ar Bombardier Q400.
British Aerospace 146-200 1 1995-1996 Īrēta 3 mēnešus.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma "OAG Aviation Solutions" analītiķi atzinuši airBaltic par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% airBaltic lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā airBaltic ierindojās trešajā vietā,[45][46][47][1] savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.[48]
  • 2018. gadā airBaltic saņēma ATW Tirgus līdera balvu.[49]
  • Interneta personāla atlases uzņēmums CV-online Latvia no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši airBaltic par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.[50]
  • airBaltic izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.[51]

Meitasuzņēmumi un zīmoli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daļa no airBaltic uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. "airBaltic Training" nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, "airBalticTravel.com", "Baltic Taxi", "BalticHotels", "BalticMiles" ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas Bertolda Flika darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.[52]

Incidenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

airBaltic tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju. Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 23 gadu laikā no apmēram 70 miljoniem apkalpoto pasažieriem tikai 2 guvuši traumas.

Nozīmīgi incidenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2016. gada 17. septembrī airBaltic reiss BT641 no Rīgas uz Cīrihi veica avārijas nosēšanos Rīgas lidostā. Lidmašīnai Bombardier Q400 (reģ nr. YL-BAI) bija radusies problēma ar priekšējo šasiju - to nebija iespējams izlaist. Incidentā cietušo nebija. Pēc incidenta lidostas darbība tika apturēta uz vairākām stundām, vairāki reisi tika atcelti un ienākošie reisi tika novirzīti uz citām lidostām.[53]
  • 2015. gada 24. novembrī airBaltic lidmašīna Boeing 737-300, kas izpildīja reisu BT221 no Rīgas uz Berlīni, piedzīvoja pamatīgu turbulenci, kuras rezultātā 2 no 59 pasažieriem un 1 no 5 stjuartiem uz klāja guva traumas. Lidmašīna veica ierastu nosēšanās Tēgeles lidostā, plkst. 8:42 pēc vietējā laika, 18 minūtes pirms plānotās ierašanās. Viens no cietušajiem pasažieriem tika hospitalizēts ar aizdomām par lauztu kāju, bet otrs cietušais pasažieris ar nelielu traumu atteicies hospitalizēties. airBaltic atcēla nākamo reisu BT212 no Berlīnes uz Rīgu.[54]
  • 2015. gada jūlijā Oslo lidostā tika aizturēta aviokompānijas lidmašīnas apkalpe, kurai pārbaudes uzrādīja nepieļaujami augstu alkohola līmeni. Trīs apkalpes locekļiem, kas pieķerti kopā ar galveno pilotu, vienkāršotā procedūrā tika piemēroti cietumsodi: otrajam pilotam — sešu mēnešu ieslodzījums, bet divām stjuartēm attiecīgi mēneša un pusotra mēneša cietumsods. Dzērumā pieķertais kompānijas kapteinis savu vainu pilnībā neatzina, un Norvēģijas tiesa pasludināja spriedumu, piespriežot viņam desmit mēnešu cietumsodu.[55][56] Savukārt airBaltic paziņoja, ka pēc incidenta pastiprinājusi drošības pasākumus.

Nenozīmīgi incidenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2018. gada 5. augustā airBaltic lidmašīna Airbus A220-300 (reģ. nr. YL-CSE), izpildot reisu BT732 no Rīgas uz Baku, tikko bija sākusi kreisēt, kad apkalpe nolēma izslēgt lidmašīnas labās puses dzinēju zema eļļas spiediena dēļ. Pēc apmēram 45 minūtēm lidmašīna atgriezās Rīgā. Incidentā cietušo nebija. Pasažieri tika nogādāti galamērķī ar citu Airbus A220-300 lidmašīnu (reģ. nr. YL-SG) ar 5 stundu un 20 minūšu aizkavēšanos.[57]
  • 2018. gada 13. jūnijā airBaltic lidmašīna Boeing 737-300 (reģ. nr. YL-BBX), izpildot reisu BT619 no Rīgas uz Amsterdamu, kreisēja apmēram 280 km attālumā ziemeļaustrumos no, kad apkalpe uzsāka ārkārtas situācijas augstuma samazināšanu līdz dēļ aizdomām par ugunsgrēku uz klāja. Apkalpe nolēma nosēsties Kopenhāgenā. Zviedrijas gaisa spēki nosūtīja Saab JAS 39 Gripen iznīcinātāju apskatīt situāciju lidaparātā no ārpuses. Iznīcinātāja apkalpe nekādas ugunsgrēka pazīmes nemanīja. Pēc apmēram 40 minūtēm lidmašīna nosēdās Kopenhāgenas lidostā. Incidentā cietušo nebija. Lidmašīna Kopenhāgenā palika 12 ar pus stundas, tad devās atpakaļ uz Rīgu un pēc apmēram vēl 5 stundām atgriezās darba kārtībā.[58]
  • 2017. gada 6. decembrī airBaltic lidmašīna Boeing 737-500 (reģ. nr. YL-BBE), izpildot reisu BT428 no Rīgas uz Maskavu, pēc ierastas nosēšanās uz skrejceļa 6L, pametot skrejceļu, aizslīdēja aiz manevrēšanas ceļa. Skrejceļš un attiecīgais manevrēšanas ceļš palika slēgts vairākas stundas, un lidosta tikmēr izmantoja tikai vienu skrejceļu - 6R. Incidentā cietušo nebija.[59]
  • 2017. gada 3. novembrī airBaltic lidmašīna Bombardier Q400 (reģ. nr. YL-BBT), uzsākot manevrēšanu no stāvvietas ar spārnu aizķēra gaisa tilta kāpnes. Spārna bojājumi bija pamatīgi, un lidmašīna darba kārtībā atgriezās tikai pēc vairākām dienām. Lidmašīnā pasažieru nebija, incidentā cietušo arī nebija.[60]
  • 2010. gada 14. decembrī plkst. 13.55 lidmašīna Bombardier Q400 ar 33 pasažieriem un 4 apkalpes locekļiem uz klāja, izpildot reisu BT602 no Briseles uz Rīgu, pēc nosēšanās Rīgas lidostā veica apgriešanās manevru ceļā uz stāvvietu, kad ar priekšējo šasiju ieslīdēja sniegā. Incidentā cietušo nebija, lidmašīna saviem spēkiem veica ceļu uz stāvvietu.[61]
  • 2010. gada 14. maijā airBaltic saņēma draudus par lidmašīnā, kas izpildīja reisu BT217 no Rīgas uz Berlīni, ievietotu spridzekli. Plkst. 12.30 pēc vietējā laika, 5 minūtes pirms plānotās ierašanās, lidmašīna nosēdās Berlīnes lidostā. Visi 74 pasažieri un 4 apkalpes locekļi tika evakuēti. Draudi izrādījās nepatiesi - lidmašīnā spridzekļa nebija. Berlīnes lidostas darbība netika ietekmēta, bet nākamais reiss BT218 no Berlīnes uz Rīgu aizkavējās par vairākām stundām.[62]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Papildināts - airBaltic ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē». db.lv (latviešu). Skatīts: 2018-10-23.
  2. «Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia». estonian world. 2016-05-4. Skatīts: 2016-05-12.
  3. «Uzņēmuma vadība – Par mums | airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  4. «Pamatinformācija Par Aviokompāniju - airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  5. «airBaltic nelidos ar Sukhoi». Diena. 2015-12-01. Skatīts: 2015-12-02.
  6. «airBaltic 2017. gadā sasniedz visu laiku labākos darbības rezultātus». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  7. Zane Atlāce-Bistere. «Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% airBaltic kapitāldaļu», 2017-04-07. Skatīts: 2017-04-08.
  8. A/S Air Baltic Corporation
  9. airBaltic preses relīze 26.03.2010.
  10. Air Baltic Setting up Oulu Hub
  11. airBaltic preses relīze 23.09.2010.
  12. «Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina». delfi.lv. 2011-07-25. Skatīts: 2015-11-21.
  13. «Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'». delfi.lv. 2011-07-26. Skatīts: 2015-11-21.
  14. SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem airBaltic reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī
  15. "airBaltic" prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.
  16. airBaltic pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris
  17. Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos, financenet.lv 04.10.2011.
  18. SM pārņem "airBaltic" privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī
  19. "airBaltic" līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā
  20. «'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies». Delfi. 2015.03.12. Skatīts: 2015.03.24.
  21. http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285
  22. ««airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta». lsm.lv. 2015-11-23. Skatīts: 2015-11-24.
  23. Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem LETA, 2016. gada 2. maijā
  24. ««airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu». lsm.lv. 2016-02-04. Skatīts: 2016-02-08.
  25. SM izskata piedāvājumus 'airBaltic' investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju LETA, 2017. gada 23. oktobrī
  26. «airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-25.
  27. «airBaltic – pasaulē pirmais CS300 lidojums | airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-25.
  28. AirBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu
  29. «airBaltic ļaus ceļotājiem personalizēt ēdienu uz virtuālas paplātes». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-25.
  30. «airBaltic ar sesto CS300 lidaparātu uzstāda pasaules rekordu». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-25.
  31. http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945
  32. 32,0 32,1 «Lidojumu Saraksts | Kur Lidot? | airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  33. «Sadarbības partneri | airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  34. Gaisa flote, airbaltic.lv
  35. 35,0 35,1 airBaltic / www.airbaltic.com. «airBaltic Airbus A220-300». airBaltic Airbus A220-300 (latviešu). Skatīts: 2018-10-24.
  36. ««airBaltic» plāno pilnībā atteikties no turbopropelleru lidmašīnām» (latviešu). Skatīts: 2018-10-24.
  37. airBaltic / www.airbaltic.com. «airBaltic Airbus A220-300». airBaltic Airbus A220-300 (latviešu). Skatīts: 2018-10-24.
  38. airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi airBaltic preses relīze 2012. gada 20. decembrī
  39. DELFI. «'airBaltic' lidmašīnu 'kristību' konkursā uzvar Cēsis». DELFI (latviešu), 2018-09-21. Skatīts: 2018-10-23.
  40. «airBaltic pasniedz īpašu dāvanu Latvijai simtgadē». www.airbaltic.com (en-US). Skatīts: 2018-11-09.
  41. «Uzņēmuma vēsture – Par mums | airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  42. «Air Baltic Fleet Details and History». www.planespotters.net (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  43. «airBaltic svin 22 gadu jubileju». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-24.
  44. «airBaltic papildina floti ar lielāko lidmašīnu Baltijas reģionā». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-24.
  45. «airBaltic atzīta par punktuālāko aviokompāniju pasaulē | airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  46. ««airBaltic» atzīta par trešo punktuālāko aviosabiedrību pasaulē». TVNET (latviešu). Skatīts: 2018-10-23.
  47. «“airBaltic” atkal pasaulē punktuālāko lidsabiedrību saraksta augšgalā». skaties.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-10-23.
  48. «Latvijas «airBaltic» iekļuvusi punktuālāko aviokompāniju desmitniekā». lsm.lv. 2019. gada 5. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. janvārī.
  49. «airBaltic saņem ATW Tirgus līdera balvu». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  50. «TOP darba devēji | CV-Online - darba piedāvājumi, vakances, CV, personāla atlase». www.cv.lv. Skatīts: 2018-10-23.
  51. «airBaltic saņem CAPA gada reģionālās lidsabiedrības apbalvojumu». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  52. «Fliks piedāvājis valstij atpirkt airBaltic zīmolus». ir.lv. 2011-01-23. Skatīts: 2015-11-08.[novecojusi saite]
  53. «'airBaltic' lidmašīna veikusi avārijas nosēšanos; lidostas 'Rīga' darbība atjaunota». delfi.lv. 2016-9-17. Skatīts: 2016-10-20.
  54. «airBaltic lidmašīna iekļūst turbulencē | airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-11-09.
  55. Norvēģijā «airBaltic» dzērājpilotiem piemēro apcietinājumu, lsm.lv portāls
  56. «airBaltic» dzērājpilotam tiesa piespriež 10 mēnešu cietumsodu, lsm.lv portāls
  57. «Baltic N/A N/A at Riga on Aug 5th 2018, engine shut down in flight». www.aeroinside.com. Skatīts: 2018-10-24.
  58. «Baltic Boeing 737-300 over Baltic Sea on Jun 13th 2018, suspected fire on board prompts intercept by fighter aircraft». www.aeroinside.com. Skatīts: 2018-10-25.
  59. «“airBaltic” lidmašīna Maskavā noslīd no manevrēšanas ceļa». skaties.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-10-24.
  60. DELFI. «'airBaltic' lidmašīna Rīgas lidostā aizķērusi gaisa tilta kāpnes». DELFI (latviešu), 2017-11-06. Skatīts: 2018-10-24.
  61. «Papildinājums. Par airBaltic lidojumu BT602». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-24.
  62. DELFI. «Maldina par spridzekli 'airBaltic' reisā uz Berlīni». DELFI (latviešu), 2010-05-14. Skatīts: 2018-10-24.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]