airBaltic

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
airBaltic
airBaltic
airBaltic Bombardier CS300
IATA
BT
ICAO
BTI
Izsaukums
AIR BALTIC
Dibināta 1995. gadā
Darbību uzsāka 1995. gada 1. oktobrī
Galvenā bāze Rīga, Latvija
(Starptautiskā lidosta "Rīga")
Citas bāzes Tallina
Viļņa
Liepāja (2006.-2008.)
Ventspils (2008)
Oulu (2010)
Lojalitātes pr. PINS
Flote 28
Galamērķi 60
Mātes kompānija AS Air Baltic Corporation
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Vadība Martins Gauss
Mājaslapa airbaltic.com

airBaltic (uzņēmuma nosaukums AS Air Baltic Corporation) ir Latvijas nacionālā lidsabiedrība. Tā bāzēta Rīgas starptautiskajā lidostā. airBaltic ir lielākais pasažieru aviopārvadātājs Latvijā, un kopš 2016. gada aprīļa arī Igaunijā.[1] Uzņēmuma izpilddirektors ir Martins Gauss.[2] airBaltic apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu aviokompāniju biznesa modeļus. Tūkstošgades pirmajā desmitgadē aviokompānija piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja finansiālas grūtības un bankrota draudi, kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. 2015. gadā airBaltic veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.[3] Aviosabiedrības vadību ilglaicīgi apvijuši skandāli.

airBaltic 80 % akciju pieder Latvijas valstij, bet aptuveni 20 % — SIA Aircraft Leasing 1, kas pilnībā pieder Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Air Baltic Avro RJ70 (2002).

Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "Latavio" likvidācijas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas - ASV kopuzņēmumu "Baltic International Airlines" un Skandināvijas aviolīnijas. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija SAS (28,5%), Baltic International USA (8%) un divas investīciju kompānijas - Swedfund International AB (6,2%) un IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe (6,2%).[5] Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada 1. oktobrī ar lidmašīnu Saab 340, bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās Avro RJ70. 1998. gada beigās SAS nopirka visas Baltic International USA akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā.

Straujas izaugsmes periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gadā visas airBaltic Saab 340 lidmašīnas tika aizstātas ar Fokker 50 lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi airBaltic uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi Rīgas lidostā. 2003. gadā airBaltic nopirka pirmo Boeing 737-500 lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes - Viļņas lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz Āfriku. 2008 gada aprīlī airBaltic flotē ienāca pirmā Boeing 757-200ER lidmašīna, bet 2010. gada maijā airBaltic saņēma pirmo Bombardier Dash 8 Q400 tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 2010. gadā airBaltic sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lenarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā Oulu.[6][7][8]

Darbības rādītāju pasliktināšanās un konflikts ar Latvijas valdību[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iestājoties 2008. gada finanšu krīzei, pasliktinājās darbības rādītāji un aviosabiedrībai draudēja bankrots.[9] Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.[10] 12. un 13. septembrī "airBaltic" bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņoja, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu samazinājums[11] un 21. septembrī iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu aviokompānijas lēmumu un nevarētu mainīt kompānijas vadību.[12] Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.[13]

3. oktobrī tika panākta vienošanās par airBaltic glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis Bertolts Fliks.[14] Pēc Latvijas krājbankas finansu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" piederošās 47,2% airBaltic kapitāldaļas, kļūstot par 99,8% airBaltic akciju īpašnieku.[15]

Kompānijas pārveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bombardier Q400 Next Gen.

2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja aviosabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu airBaltic sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām Boeing vai Airbus lidmašīnām,[16] bet vēlāk izšķīrās par labu Bombardier. 2015. gada februārī aviosabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu CS300 piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.[17]

2014. gada 22. jūlijā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt Bitcoin kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.[18]

Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma "OAG Aviation Solutions" veidotajā 2014. gada punktualitātes reitingā airBaltic starp vairāk nekā 900 lidsabiedrībām ieņēma pirmo vietu, jo 94,5% no tās lidojumiem notika atbilstoši grafikam. Tālākajās vietās aiz airBaltic bija Hawaiian Airlines, Austrian Airlines, Iberia un Norwegian Air Shuttle.[19] Tādu pašu sniegumu airBaltic atkārtoja arī 2015. gadā.[20]

2015. gada septembrī Satiksmes ministrija nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.[21]

Jaunais investors[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība pieņēma lēmumu pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.[22] 3. decembrī ieguldījumu un airBaltic kapitalizāciju apstiprināja Saeima.[4] 2016. gada 4. februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.[23] 2. maijā airBaltic akcionāru sanāksmē atbalstīta pamatkapitāla palielināšanu par 131 152 036 akcijām, līdz ar to Latvijas valstij turpmāk pieder 80 % airBaltic akciju, bet SIA Aircraft Leasing 1 (pilnībā pieder Montāgam-Girmesam), pieder aptuveni 20 %.[4] 2016. gada 30.novembrī airBaltic saņēma pirmo Bombardier CS300.

Lidojumu galamērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

airBaltic lidojumu galamērķi 2011. gadā:
  Latvija
  airBaltic galamērķi

Līdz 2011. gadam airBaltic tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā airBaltic atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.[24]

Koda koplietošanas līgumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koda koplietošana ir vairāku avisabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda airBaltic, bet otro — sadarbības partneris - pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan airBaltic, gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem uz 60 galamērķiem airBaltic sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus.

2015. gada februārī airBaltic bija noslēgti kodu koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:

Gaisa flote[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada jūnijā Air Baltic flote sastāvēja no šādām lidmašīnām.

airBaltic gaisa flote [25]
Lidmašīnas tips Attēls Tiek izmantotas Pasūtītas Papildus Sēdvietas Piezīmes
Boeing 737-300 AirBaltic B733 YL-BBK.jpg 8 - - 142/144/146 Plāno izmantot līdz 2018. gadam un tad aizstāt ar Bombardier CS300
Boeing 737-500 Air Baltic B735 YL-BBF.jpg 5 - - 120 Plāno izmantot līdz 2018. gadam un tad aizstāt ar Bombardier CS300
Bombardier CS300 AirBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (31298816746).jpg 1 10 (Vēl 9) 10 148 Plānots aizstāt Boeing 737-300 un 737-500. Pirmais CS300 lidaparāts tika saņemts 2016. gada 30. novembrī un pilno pasūtījumu ar 20 vienībām plānots saņemt 2 gadu laika posmā.
Bombardier Q400 Next Gen Air Baltic Q400 YL-BAX.JPG 12 - - 76
Kopā 26 10 10

2012. gada 20. decembrī airBaltic paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar Kanādas Bombardier Commercial Aircraft kompāniju par desmit jaunu Bombardier CS300 lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit Bombardier CS300 lidmašīnām. Pirmās CSeries lidmašīnas plāno saņemt 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski pāriet tikai uz Bombardier lidmašīnām.

CSeries lidaparātos izmanto Pratt & Whitney PurePower PW1500G dzinējus, nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. To maksimālais lidojuma attālums ir 5463 km.[26]

Norakstītās lidmašīnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

airBaltic norakstītās lidmašīnas
Lidmašīnas tips Kopā Tika izmantotas
Saab 340 2 1995–1999
Avro RJ70 3 1995–2005
Boeing 737-500 5 2003–2010
Boeing 757-200ER 2 2008-2014
Fokker 50 7 1998-2013

Meitasuzņēmumi un zīmoli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daļa no airBaltic uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. airBaltic Training nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, "airBalticTravel.com", "Baltic Taxi", "BalticHotels", "BalticMiles" ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas Bertolda Flika darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.[27] Kritiku izpelnījies aviosabiedrības darbinieku pārvaldības modelis, tos algojot caur meitasuzņēmumu Aviation Crew Resources.[28]

Incidenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2015.g. jūlijā Oslo lidostā tika aizturēta aviokompānijas lidmašīnas apkalpe, kurai pārbaudes uzrādīja nepieļaujamu alkohola līmeni. Trīs apkalpes locekļiem, kas pieķerti kopā ar galveno pilotu, vienkāršotā procedūrā tika piemēroti cietumsodi: otrajam pilotam - sešu mēnešu ieslodzījums, bet divām stjuartēm attiecīgi mēneša un pusotra mēneša cietumsods. Dzērumā pieķertais kompānijas kapteinis savu vainu pilnībā neatzina, un Norvēģijas tiesa pasludināja spriedumu, piespriežot viņam desmit mēnešu cietumsodu.[29][30]

Savukārt "airBaltic" paziņoja, ka pēc incidenta pastiprinājusi drošības pasākumus.

  • 2016. gada 17. septembrī AirBaltic reiss BT-641 no Rīgas uz Cīrihi veica avārijas nosēšanos Rīgas lidostā. Lidmašīnai Bombardier Q400 bija radusies problēma ar priekšējo šasiju. Incidentā cietušo nav. Pēc incidenta lidostas darbība tika apturēta uz vairākām stundām, vairāki reisi tika atcelti un ienākošie reisi tika novirzīti uz citām lidostām.[31]


Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia». estonian world. 2016-05-4. Skatīts: 2016-05-12.
  2. Par 'airBaltic' jauno izpilddirektoru kļūst Martins Gauss
  3. «airBaltic nelidos ar Sukhoi». Diena. 2015-12-01. Skatīts: 2015-12-02.
  4. 4,0 4,1 4,2 Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem LETA, 2016. gada 2. maijā
  5. A/S Air Baltic Corporation
  6. airBaltic preses relīze 26.03.2010.
  7. Air Baltic Setting up Oulu Hub
  8. airBaltic preses relīze 23.09.2010.
  9. «Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina». delfi.lv. 2011-07-25. Skatīts: 2015-11-21.
  10. «Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'». delfi.lv. 2011-07-26. Skatīts: 2015-11-21.
  11. SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem airBaltic reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī
  12. "airBaltic" prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.
  13. airBaltic pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris
  14. Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos, financenet.lv 04.10.2011.
  15. SM pārņem "airBaltic" privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī
  16. "airBaltic" līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā
  17. «'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies». Delfi. 2015.03.12. Skatīts: 2015.03.24.
  18. AirBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu
  19. «airBaltic» ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē LETA 2015. gada 7. janvārī
  20. «AirBaltic Best for Punctuality in the World». The Baltic Course. 2016-01-07. Skatīts: 2016-01-16.(angliski)
  21. http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285
  22. ««airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta». lsm.lv. 2015-11-23. Skatīts: 2015-11-24.
  23. ««airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu». lsm.lv. 2016-02-04. Skatīts: 2016-02-08.
  24. http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945
  25. Gaisa flote, airbaltic.lv
  26. airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi airBaltic preses relīze 2012. gada 20. decembrī
  27. «Fliks piedāvājis valstij atpirkt airBaltic zīmolus». ir.lv. 2011-01-23. Skatīts: 2015-11-08.
  28. «Airbaltic algu izmaksas veida ētiskums esot apšaubāms». Diena. 2013-03-04. Skatīts: 2015-11-08.
  29. Norvēģijā «airBaltic» dzērājpilotiem piemēro apcietinājumu, lsm.lv portāls
  30. airBaltic» dzērājpilotam tiesa piespriež 10 mēnešu cietumsodu, lsm.lv portāls
  31. «'airBaltic' lidmašīna veikusi avārijas nosēšanos; lidostas 'Rīga' darbība atjaunota». delfi.lv. 2016-9-17. Skatīts: 2016-10-20.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]