pasaules karte ar iedalījumu reģionos pēc koda pirmā burta Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas valstu un teritoriju kodi ir četru burtu un ciparu kods, kas tiek lietots Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dalībvalstu lidlauku un gaisa telpas identificēšanai. Šos kodus piešķir katras valsts atbildīgā civilās aviācijas organizācija un saskaņo ICAO, publicējot tos Document 7910: Location Indicators .[ 1] Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) lidostu kodiem, kas tiek izmantoti galvenokārt lidostu iekšējai darba organizēšanai (reisu saraksti, rezervācijas, bagāžu marķēšana). Piemēram Starptautiskās lidostas «Rīga» ICAO kods ir EVRA, bet IATA kods — RIX.
1947. gadā ANO paspārnē tika nodibināta Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija , kas globālā mērogā izveidoja lidojumu informācijas rajonus (FIR) gaisa satiksmes kontrolei, kas padarīja lidostu identifikāciju vienkāršāku un sistemātisku.
Vēsturiski Ziemeļamerikā , kur civilā aviācija bija visvairāk attīstījusies, lidostu un lidlauku atpazīšanās signāli bija veidoti uz radiostaciju identifikatoru bāzes. Kanādā radiostaciju identifikatori sākās ar burtu C un arī lidlaukiem kodi tika veidoti kā Cxxx. Amerikas Savienotajās Valstīs daudziem lidlaukiem jau bija ieviesti mnemoniski trīsburtu kodi, tādēļ ICAO kodu veidoja, tiem priekšā pievienojot kurtu K, ar ko sākās lielākās daļas ASV radiostaciju identifikācijas kodi.
Pārējā pasaulē tika radīta pēc ģeogrāfiskiem principiem veidota reģionālu hierarhisku kodu sistēma.[ 2]
Valstu un teritoriju ICAO kodi veidoti pēc reģionāla principa. Koda pirmais burts apzīmē kontinentu vai kontinenta daļu. Trijām valstīm ir individuālas kodu vietas ar atsevišķiem sākumburtiem: Kanādai — C, ASV kontinentālajai daļai — K un Austrālijai — Y. Līdz PSRS sabrukumam tai bija piešķirts sākumburts U, kas tagad bez Krievijas attiecinās arī uz Ukrainu , Baltkrieviju , Vidusāzijas un Aizkaukāza valstīm.
Koda otrais burts reģiona robežās apzīmē konkrētu valsti. Dažām teritoriāli lielajām valstīm ar attīstītu civilo aviāciju piešķirti vairāki burti (Brazīlija , Čīle , Indija , Indonēzija , Japāna , Krievija , Malaizija , kā arī ASV Aļaskas pavalsts). Kods ET agrāk piederēja Vācijas Demokrātiskajai Republikai , bet tagad ar to apzīmē Vācijas militāros lidlaukus.
Koda trešais un ceturtais burts apzīmē lidlauku vai lidostu, lielākoties izvēloties ar to formālo nosaukumu asociējošos burtu.
Koda prefikss Valsts, teritorija
A – Okeānijas rietumi un daļa Antarktīdas
AG Zālamana Salas
AN Nauru
AT Antarktīda (daļa)
AY Papua-Jaungvineja
B – Grenlande, Islande, Kosova
BG Grenlande
BI Islande
BK Kosova
C – Kanāda
C Kanāda (pašlaik lietoti CY un CZ)
D – Rietumāfrikas un Magribas austrumu daļa
DA Alžīrija
DB Benina
DF Burkinafaso
DG Gana
DI Kotdivuāra
DN Nigērija
DR Nigēra
DT Tunisija
DX Togo
E – Ziemeļeiropa
EB Beļģija
ED Vācija (civilie)
EE Igaunija
EF Somija
EG Apvienotā Karaliste , Džērsija , Gērnsija , Mena , Britu Antarktiskā teritorija
EH Nīderlande
EI Īrija
EK Dānija un Fēru Salas
EL Luksemburga
EN Norvēģija
EP Polija
ES Zviedrija
ET Vācija (militārie)
EV Latvija
EY Lietuva
F – Centrālā Āfrika , Dienvidāfrika un Indijas okeāns
FA Dienvidāfrika
FB Botsvāna
FC Kongo Republika
FD Svatini
FE Centrālāfrika
FG Ekvatoriālā Gvineja
FH Svētās Helēnas Sala
FI Maurīcija
FJ Indijas Okeāna Britu teritorija
FK Kamerūna
FL Zambija
FM Komoras , Majota , Reinjona , Madagaskara
FN Angola
FO Gabona
FP Santome un Prinsipi
FQ Mozambika
FS Seišelas
FT Čada
FV Zimbabve
FW Malāvija
FX Lesoto
FY Namībija
FZ Kongo Demokrātiskā Republika
G – Rietumāfrikas un Magribas rietumu daļa
GA Mali
GB Gambija
GC Spānija (Kanāriju Salas )
GE Spānija (Seuta un Melilja )
GF Sjerraleone
GG Gvineja-Bisava
GL Libērija
GM Maroka
GO Senegāla
GQ Mauritānija
GS Rietumsahāra
GU Gvineja
GV Kaboverde
H – Austrumāfrika un Ziemeļāfrikas austrumi
HA Etiopija
HB Burundi
HC Somālija (iekļaujot Somālilendu )
HD Džibutija
HE Ēģipte
HH Eritreja
HK Kenija
HL Lībija
HR Ruanda
HS Sudāna un Dienvidsudāna
HT Tanzānija
HU Uganda
K – ASV kontinentālā daļa (bez Aļaskas)
K ASV kontinentālā daļa
L – Dienvideiropa , Izraēla , Turcija
LA Albānija
LB Bulgārija
LC Kipra un Ziemeļkipra
LD Horvātija
LE Spānija (kontinentālā daļa un Baleāru salas )
LF Francija (iekļaujot Senpjēru un Mikelonu )
LG Grieķija
LH Ungārija
LI Itālija
LJ Slovēnija
LK Čehija
LL Izraēla
LM Malta
LN Monako
LO Austrija
LP Portugāle (iekļaujot Azoru salas un Madeiru )
LQ Bosnija un Hercegovina
LR Rumānija
LS Šveice
LT Turcija
LU Moldova
LV Palestīniešu pašpārvalde
LW Ziemeļmaķedonija
LX Gibraltāra
LY Serbija un Melnkalne
LZ Slovākija
M – Centrālamerika , Meksika , Lielās Antiļu salas
MB Tērksas un Kaikosas
MD Dominikāna
MG Gvatemala
MH Hondurasa
MK Jamaika
MM Meksika
MN Nikaragva
MP Panama
MR Kostarika
MS Salvadora
MT Haiti
MU Kuba
MW Kaimanu Salas
MY Bahamu Salas
MZ Beliza
N – Okeānijas dienviddaļa, Antarktika
NC Kuka Salas
NF Fidži , Tonga
NG Kiribati (Gilberta salas ), Tuvalu
NI Niue
NL Volisa un Futuna
NS Samoa , ASV Samoa
NT Franču Polinēzija
NV Vanuatu
NW Jaunkaledonija
NZ Jaunzēlande , Antarktika (ASV un Jaunzēlandes lidlauki)
O – Tuvie un Vidējie Austrumi
OA Afganistāna
OB Bahreina
OE Saūda Arābija
OI Irāna
OJ Jordānija un Rietumkrasts
OK Kuveita
OL Libāna
OM Apvienotie Arābu Emirāti
OO Omāna
OP Pakistāna
OR Irāka
OS Sīrija
OT Katara
OY Jemena
P – Okeānijas ziemeļdaļa un Aļaska
PA ASV (Aļaska ) (arī PF, PO, PP)
PB Beikera sala
PC Kiribati (Fēniksa salas )
PF Aļaska (arī PA, PO, PP)
PG Guama , Ziemeļu Marianas Salas
PH ASV (Havajas )
PJ Džonstona atols
PK Māršala Salas
PL Kiribati (Lainas salas )
PM Midveja atols
PO Aļaska (arī PA, PF, PP)
PP Aļaska (arī PA, PF, PO)
PT Mikronēzija , Palau
PW Veika sala
R – Austrumāzijas austrumi
RC Ķīnas Republika (Taivāna)
RJ Japāna (arī RO)
RK Korejas Republika (Dienvidkoreja)
RO Japāna (arī RJ)
RP Filipīnas
S – Dienvidamerika
SA Argentīna (iekļaujot Argentīnas Antarktīdu )
SB Brazīlija (arī SD, SI, SJ, SN, SS, SW)
SC Čīle (iekļaujot Lieldienu salu un Čīles Antarktiku ) (arī SH)
SD Brazīlija (arī SB, SI, SJ, SN, SS, SW)
SE Ekvadora
SF Folklenda Salas
SG Paragvaja
SH Čīle (arī SC)
SI Brazīlija (arī SB, SD, SJ, SN, SS, SW)
SJ Brazīlija (arī SB, SD, SI, SN, SS, SW)
SK Kolumbija
SL Bolīvija
SM Surinama
SN Brazīlija (arī SB, SD, SI, SJ, SS, SW)
SO Gviāna
SP Peru
SS Brazīlija (also SB, SD, SI, SJ, SN and SW)
SU Urugvaja
SV Venecuēla
SW Brazīlija (also SB, SD, SI, SJ, SN and SS)
SY Gajāna
T – Mazās Antiļu salas
TA Antigva un Barbuda
TB Barbadosa
TD Dominika
TF Gvadelupa , Martinika , Senbartelmī , Senmartēna
TG Grenāda
TI ASV Virdžīnas
TJ Puertoriko
TK Sentkitsa un Nevisa
TL Sentlūsija
TN Karību Nīderlande , Aruba , Kirasao , Sintmārtena
TQ Angilja
TR Montserrata
TT Trinidāda un Tobāgo
TU Britu Virdžīnas
TV Sentvinsenta un Grenadīnas
TX Bermuda
U – Krievija , Ukraina , Aizkaukāzs , Vidusāzija , Kazahstāna
U Krievija (izņemot UA, UB, UD, UG, UK, UM (daļēji), UT)
UA Kazahstāna , Kirgizstāna
UB Azerbaidžāna
UD Armēnija
UG Gruzija
UK Ukraina
UM Baltkrievija un Krievijas (Kaļiņingradas apgabals )
UT Tadžikistāna , Turkmenistāna , Uzbekistāna
V – Dienvidāzija , Dienvidaustrumāzijas kontinentālā daļa,Honkonga , Makao
VA Indija (also VE, VI and VO)
VC Šrilanka
VD Kambodža
VE Indija (arī VA, VI, VO)
VG Bangladeša
VH Honkonga
VI Indija (arī VA, VE, VO)
VL Laosa
VM Makao
VN Nepāla
VO Indija (arī VA, VE, VI)
VQ Butāna
VR Maldīvija
VT Taizeme
VV Vjetnama
VY Mjanma
W – Dienvidaustrumāzijas salu daļa (izņemot Filipīnas)
WA Indonēzija (arī WI, WQ, WR)
WB Bruneja , Malaizija (Kalimantānas daļa)
WI Indonēzija (arī WA, WQ, WR)
WM Malaizija (Malakas pussala )
WP Austrumtimora
WQ Indonēzija (arī WA, WI, WR)
WR Indonēzija (arī WA, WI, WQ)
WS Singapūra
Y – Austrālija
Y Austrālija (iekļaujot Norfolku , Ziemsvētku Salu , Kokosu (Kīlinga) Salas , AAT )
Z – Austrumāzija
Z Ķīna (izņemot ZK un ZM)
ZK Korejas TDR
ZM Mongolija
