Vieglā valoda
Vieglā[1] jeb vienkāršā valoda ir valodas stils informācijas nodošanai pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, tostarp cilvēkiem ar dažādiem intelektuālās attīstības, neiroloģiskiem un lasīšanas traucējumiem. Šāda veida tekstos tiek ietverta tikai būtiskā informācija, un tā ir pasniegta ļoti vienkāršos un īsos teikumos, izvairoties no liekvārdības un sarežģītiem izteikumiem.[2] Vieglo valodu raksturo arī īpaša vizuālā izkārtojuma pieeja — lielāki burti, plašākas atstarpes starp rindām, kā arī grafiski elementi, attēli vai video. Tekstā izmanto pēc iespējas vienkāršākus un saprotamākus vārdus, bet sarežģītus terminus paskaidro.
Vieglā valoda ir paredzēta cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, neiroloģiskiem stāvokļiem (piemēram, UDHS, autismu, Aspergera un Tureta sindromu), disleksiju, afāziju, kā arī tiem, kam ir lasīšanas un mācīšanās grūtības, piemēram, imigrantiem vai bērniem, kas valodu vēl tikai apgūst. Vieglā valoda ir noderīga arī cilvēkiem ar vājredzību, dzirdes traucējumiem, kuri sazinās zīmju valodā un var nesaprast frazeoloģismus vai valodas spēles.
Vieglā valoda Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieglās valodas ideja Latvijā tika ieviesta apmēram pirms 15 gadiem, kad tika izveidota Vieglās valodas aģentūra,[3] kas izdod grāmatas, rīko kursus un izskaidro vieglās valodas būtību un nozīmīgumu.
Latvijas Radio 1 katru vakaru var noklausīties ziņas vieglajā valodā. Tāpat dažādu valsts iestāžu mājaslapās ir pieejama informācija vieglajā valodā.
Vieglās valodas principi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieglajā valodā rakstot, jāizvairās no garu teikumu un sarežģītu konstrukciju lietošanas (katram teikumam — viena ideja; jauna doma jāsāk ar jaunu teikumu, nevis jāpievieno ar komatu vai saikli "un"), kā arī no svešvārdiem un mazāk lietotiem latviskojumiem. Tāpat jāizvairās no profesionālās terminoloģijas, frazeoloģismiem, procentiem un lieliem skaitļiem (labāk lietot vārdus kā daži vai daudzi), no nolieguma teikumiem un darbības vārdiem ciešamajā kārtā. No liekvārdības jāizvairās, bet svarīgo informāciju var atkārtot un sarežģītos vārdus paskaidrot vairākas reizes.[4]
Tekstus vieglajā valodā ieteicams rakstīt ar platām malām, vismaz 1,5 rindu atstarpi, burtu izmēru vismaz 14 punktu, izmantojot vieglak salasāmu burtrakstu, piemēram, Arial vai Tahoma. Rindkopām jābūt pēc iespējas īsām, un skaitļus labāk izteikt ar cipariem, nevis vārdiem (8, nevis "astoņi"), bet kārtas skaitļus rakstīt ar vārdiem ("pirmais", nevis "1."). Attēliem jābūt skaidriem, ar pēc iespējas mazāk objektiem, un, lai paskaidrotu vienu un to pašu tēmu, jārāda viens un tas pats attēls. Lai izceltu svarīgu informāciju, izmanto krāsas, treknrakstu vai lielākus burtus.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ar mērķi tikt saprastiem, nevis atstāt iespaidu: vieglā un vienkāršā valoda
- ↑ Autoru darba grupa vadlīnijas "Make it easy"
- ↑ [1] "Pieturzīmes". "Vieglā un viekāršā valoda: saruna ar Guntu Anču un Irīnu Meļņiku"
- ↑ LVA metodikas skolas izdevums latviešu valodas skolotājiem diasporā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vieglā valoda.
