Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir neiroloģiskas dabas psihiatriska slimība, kurai raksturīga nespēja koncentrēties kāda uzdevuma veikšanai un hiperaktivitāte — pārlieks kustīgums un impulsivitāte.[1] Šie simptomi parādās no 6 līdz 12 gadu vecumam un ir vismaz 6 mēnešus ilgi. UDHS bieži saistās ar agresīvu uzvedību un grūtībām mācīties. Mēdz būt arī sociālās uzvedības traucējumi, bailes un depresīvs garastāvoklis.

Lai gan tā ir viena no vispētītākajām bērnu psihiatriskajām slimībām, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma izcelsme nav pilnībā zināma. Pasaules Veselības Organizācija prognozē, ka 2013. gadā UDHS skar aptuveni 39 miljonus cilvēku.

Atšķirībā no pielietotajām klasifikācijām tā skar 1-2% vai 6-7% bērnu. UDHS aptuveni 3 reizes biežāk skar zēnus nekā meitenes. Vislielākā nozīme iedzimtās hiperaktivitātes seku novēršanā ir vecāku un skolotāju mērķtiecīgai sadarbībai, kā arī medikamentozā terapija ar stimulantiem, nootropajiem un neiroleptiskajiem līdzekļiem.[2]

Doktori Frances E. KuoAunndrea Faber Taylor, savā pētījumā pierādījuši, ka došanās ar bērniem pārgājienos ievērojami samazina UDHS simptomus.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]