Mao Dzeduns

Mao Dzeduns; 毛泽东
	Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas priekšsēdētājs
	Amatā; 1943. gada 20. marts — 1976. gada 9. septembris
Priekštecis	Džans Veņtiaņs (kā partijas ģenerālsekretārs)
Pēctecis	Hua Guofens
	Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs (prezidents)
	Amatā; 1954. gada 27. septembris — 1959. gada 27. aprīlis
Premjerministrs	Džou Eņlajs
Priekštecis	amats tika izveidots
Pēctecis	Liu Šaocji
Dzimšanas dati	1893. gada 26. decembrī; Šaošaņa, Hunaņa, Ķīna
Miršanas dati	1976. gada 9. septembrī (82 gadu vecumā); Pekina, Ķīna
Tautība	haņs
Politiskā partija	Ķīnas Komunistiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e)	Luo Isju (1907–1910); Jana Kaihui (1920–1930); He Dzidžeņa (1930–1937); Dzjana Cjina (1939–1976)

Mao Dzeduns^[1] (ķīniešu: 毛澤東, piņjiņs: Máo Zédōng, izrunā: [mɑ̌ʊ tsɤ̌tʊ́ŋ]; dzimis 1893. gada 26. decembrī, miris 1976. gada 9. septembrī) bija Ķīnas Komunistiskās partijas vadītājs, Ķīnas Tautas Republikas izveidotājs.

Mao Dzeduna izveidoto komunistiskās doktrīnas politisko kustību sauc par maoismu.

Biogrāfija

Mao Dzeduns dzimis Šaošaņas ciematā Hunaņas provincē. Viņš bija nabadzīga zemnieka dēls. Astoņu gadu vecumā sāka mācīties ciemata skolā, bet trīspadsmit gadu vecumā bija spiests pārtraukt mācības, lai palīdzētu vecākiem saimniecībā. Vēlāk viņš turpināja mācīties Čanšā, Hunaņas provinces administratīvajā centrā. 1911. gadā pievienojās revolucionāru armijai, kas vērsās pret Cjinu dinastijas valdniekiem. 1912. gadā pavasarī, kad beidzās karš un tika proklamēta Ķīnas Republika, Mao Dzeduns pameta armiju un atgriezās mācīties. 1918. gadā viņš devās uz Pekinu. Tur iestājās Pekinas Universitātē un ieguva universitātes bibliotekāra palīga amatu.

1921. gadā Mao iestājās Ķīnas Komunistiskajā partijā (ĶKP) un piedalījās tās pirmajā kongresā, bet otrajā kongresā tika ievēlēts par ĶKP Centrālkomitejas locekli.

Pēc vairāk nekā 20 gadus ilgušā Ķīnas pilsoņu kara, 1949. gada 1. oktobrī Pekinā Mao pasludināja Ķīnas Tautas Republiku. Lai sasniegtu savus mērķus, Mao vairākas reizes organizēja kampaņas, kuras gan parasti beidzās ar katastrofāliem rezultātiem. Lielais lēciens uz priekšu beidzās ar badu, no kā mira apmēram 30 miljoni cilvēku, savukārt Kultūras Revolūcija ar gandrīz pilnīgu Ķīnas tradicionālās kultūras sagrāvi.

Uzskati

Pamatraksts: Maoisms

Atsauces

↑ Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 46. lpp. ISBN 978-9984-232-23-2.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mao Dzeduns

Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 46. lpp. ISBN 978-9984-232-23-2.

[1]