Viktors Krasovickis
| ||||||||
Viktors Krasovickis (dzimis 1953. gada 10. oktobrī) ir Latvijas uzņēmējs, viens no Parex banka dibinātājiem un bijušajiem īpašniekiem. No 1992. līdz 1998. gadam — bankas viceprezidents, no 1998. līdz 2008. gadam — padomes priekšsēdētājs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Rīgā 1953. gadā. Mācījās Rīgas 22. vidusskolā. No 1970. līdz 1975. gadam studēja Rīgas Politehniskajā institūtā.[1] Pēc augstskolas absolvēšanas 1975. gadā līdz 1989. gadam strādāja valsts ražošanas apvienībā «Komutators».[1]
Pārbūves kustības laikā un Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins nopirka komjaunatnes komercstruktūru PAREKS, kuru 1989. gadā pārveidoja par tūrisma firmu «SV Pareks». No 1989. līdz 1992. gadam Krasovickis bija uzņēmuma direktors.[1] Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā 1991. gada 3. aprīlī PAREKS saņēma licenci valūtas maiņas operācijām, un maijā atvēra pirmo valūtas maiņas punktu Rīgas Centrālajā stacijā. 1991. gada augustā Krasovickis un viņa sieva Ņina Kondratjeva kopā ar Karginu reorganizēja PAREKS par AS Parex, kurā viņam piederēja puse no akcijām.[2] 1992. gadā tika dibināta «Parex banka». Kargins kļuva par bankas prezidentu, bet Krasovickis — par viceprezidentu. 1994. gadā līdzās pienākumiem bankā Krasovickis kļuva par «Parekss apdrošināšanas kompānijas» prezidentu, amatā bija līdz 2004. gadam.[3] Kad 1998. gadā likvidēja bankas viceprezidenta amatu, Krasovickis kļuva par «Parex bankas» padomes priekšsēdētāju, 2004. gadā — par bankas prokūristu.[1]
2008. gada novembrī Latvijas valsts ar Viktoru Krasovicki un Valēriju Karginu noslēdza līgumu par Parex banka kontrolpaketes pārņemšanu. Līguma slēgšanas brīdī abi baņķieri galvoja, ka snieguši patiesas ziņas par bankas stāvokli. Kā nodrošinājumu viņi piedāvāja savus īpašumus pāris miljonu eiro vērtībā. Tāpat arī 2011. gadā pret abiem Parex bankas bijušajiem īpašniekiem ierosināja kriminālprocesu par vairāku miljonu vērtu apķīlāto noguldījumu atdāvināšanu saviem dēliem Remam un Georgijam, kā arī saistībā ar vēl kādu noguldījumu noslēgto cesijas līgumu ar kādu Maskavā reģistrēto uzņēmumu "Olimpija".[4] 2013.gadā lieta tika izbeigta noilguma dēļ.[5]
Pēc gadiem ilga tiesas procesa, 2021.gadā tiesa lēma, ka abiem bijušajiem Parex banka akcionāriem par valstij nodarītajiem zaudējumiem ir jāmaksā 124 miljonus eiro. V. Krasovickis un V. Kargins to pārsūdzēja, bet Augstākā tiesa lēma viņiem par sliktu.[6]
Privātā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valērijs Krasovickis 1980. gados apprecējās ar Ņinu Kondratjevu, ir meita Aleksandra un dēls Georgijs.[1][7]
1990. gada 11. oktobrī šķīrās no sievas Ņinas un mēnesi vēlāk apprecējās ar Rinu Gerškovu. Gerškova 1991. gada sākumā iesniedza šķiršanās pieteikumu, un Ziemeļu rajona tiesā laulība tika šķirta. Tā paša gada nogalē Augstākā tiesa šo lēmumu atcēla.[7] Par spīti tam, 1996. gadā Krasovickis atkal apprecējās ar Ņinu Kondratjevu.[7]
V. Krasovicka brālis ir Felikss Krasovickis, bijušais ātro kredītu uzņēmuma Via SMS Group īpašnieks[8], kā arī neoficiāli tiek minēts kā līdzīpašnieks nu jau likvidētajam azartspēļu organizētājam SIA Post-Nevada, kuras aktīvi pēc reorganizācijas 2015.gadā pārgāja SIA Garkalns, Aināram Gulbim piederošā uzņēmuma īpašumā.[9] [10]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Вяйну Розенталь. «Золотые банкиры Латвии верят в лучшее (krieviski)». Деловые Ведомости, 2008. gada 19. novembrī. Skatīts: 2018. gada 3. martā.
- ↑ Lato Lapsa. «Каргин Superstar». Каргин Superstar. telegraf.lv, 2009-5-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-18. Skatīts: 2011-10-29. (krieviski)
- ↑ «Aivars Veiss vadīs ‘Parekss apdrošināšanas kompāniju’». Delfi. 2003. gada 30. decembrī. Skatīts: 2018. gada 3. martā.
- ↑ «"De facto": Pret Karginu un Krasovicki ierosināts kriminālprocess». Kriminālziņas (latviešu). 2011-08-21. Skatīts: 2022-10-06.
- ↑ «Izbeigts kriminālprocess par Kargina un Krasovicka dāvinājumiem». Kriminālziņas (latviešu). 2013-07-20. Skatīts: 2022-10-06.
- ↑ «Oficiāli "Parex" bijušajiem akcionāriem nekas nepieder – kā ceļo miljoni Karginu ģimenē». Puaro.lv (lv-LV). 2022-06-19. Skatīts: 2022-10-06.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Reinis Kļavis. «Krasovickis joprojām dzīvo divsievībā». Vakara Ziņas, 2009. gada 27. februārī. Skatīts: 2018. gada 3. martā.[novecojusi saite]
- ↑ «Ātro kredītu uzņēmumiem raibs īpašnieku sastāvs». www.diena.lv. Skatīts: 2022-10-06.
- ↑ «Kurš no azartspēļu vides varētu būt ietekmējis balsojumu». www.diena.lv. Skatīts: 2022-10-06.
- ↑ «SIA Post Nevada pievienos SIA Garkalns». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2022-10-06.
|