Viktors Rimša
| Viktors Rimša | |
|---|---|
| Dzimis |
1936. gada 22. novembrī Daugavpils, Latvija |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Maskavas Arhitektūras institūts |
| Slavenākie darbi |
Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, Daugavas stadiona pārbūve 1978.—1982. gadā, Rīgas Modes ēka, AC Hotel by Marriott Riga, Rīgas Dīzeļu rūpnīca |
| Apbalvojumi | PSRS Ministru padomes prēmija (1991) |
| Ģimenes locekļi |
sieva — Regīna Rimša, meita — Renāta Rimša[1] |
Viktors Rimša (dzimis 1936. gadā) ir Latvijas arhitekts,[2] kurš 20 gadus bija galvenais arhitekts projektēšanas institūtā "Rūpnīcprojekts".
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1936. gada 22. novembrī Daugavpilī. 1955. gadā beidzis Daugavpils 2. vidusskolu, 1955.—1962. gadā mācījies Maskavas Arhitektūras institūtā, pēc tā pabeigšanas viņa diplomdarbs tika atzīts par labāko 1962. gadā.[3]
Kopš 1962. gada strādāja projektēšanas institūtā "Latgiproprom" (kopš 1970. gada "Rūpnīcprojekts") līdz 1998. gadam. Sākotnēji par arhitektu 3. celtniecības nodaļā, vēlāk par vecāko arhitektu, nodaļas galveno arhitektu, kopš 1975. gada — par institūta galveno arhitektu.[3]
Projektējis vai piedalījies Rīgas un Rēzeknes rūpniecisko rajonu projektēšanā, sporta būvju projektēšanā (tai skaitā projektējis Daugavas stadiona rietumu tribīnes un ēkas pārbūvi 1978.—1982. gadā un bobsleja estakādi, kā arī bijis atbildīgais par Siguldas bobsleja un kamaniņu trases projektēšanu), būvējis vairākas viesnīcas, dzīvojamos kompleksus, ražošanas un citas ēkas.
1980. gados pieturējies pie t.s. "padomju postmodernisma" stila.[4]
Par Siguldas bobsleja un kamaniņu trases projektēšanu 1991. gadā Rimšam piešķirta PSRS Ministru padomes prēmija.[5]
Kopš 1998. gada strādāja firmā "Progress-Projekts".
Pazīstamākie projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rūpnīcas "Dzintars" jauns ražošanas korpuss, kopā ar Isāku Rahļinu (1963—1969).[6]
- "Rīgas Modes" ēka (1965—1973)[7][8]
- Centrālais mehanizācijas un automatizācijas projektēšanas konstruktoru birojs Rīgā, tagad viesnīca AC Hotel by Marriott Riga (1969)[9][10]
- "Latvglavenergo" skaitļošanas centrs Rīgā, kopā ar Annu Biķi un Ausmu Buivīti (1978—1982), saglabājot vēsturisko vārtu izskatu[11]
- Viesnīca “Zvejnieka nams” (tagad TIA Hotel”) Rīgā, kopā ar Arvīdu Purgaili (1982)[12]
- Atbildīgais par projektēšanu un viens no autoriem Siguldas bobsleja un kamaniņu trasei (1982—1986)[13][14]
- Rīgas Dīzeļu rūpnīcas Laboratoriju korpuss, tagad SIA “Rīgas dīzelis DG”, kopā ar Eduardu Geijeru (1985—1988)[12][4]
- "Krasta centrs" kopā ar Viktoru Fainzilbergu (2000—2001).[15]
- Pareizticīgo baznīca Bolderājā (2018)[16][17]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas architektūra. Burtnīca NR.128 2016/2017 decembris/janvāris
- ↑ Latgales dati: Viktors Rimša
- ↑ 3,0 3,1 Lancers, Jānis. Būvniecība Latvijā 1918-2018: 3 sējumos. Rīga: Grāmatas “Latvijas būvniecība 100 gados” fonds, 2018. ISBN 978-9934-19-444-3
- ↑ 4,0 4,1 Tvnet, Rīgas Dīzeļbūves rūpnīcas Laboratoriju korpuss
- ↑ Дипломы и почетные грамоты Виктора Римша за вклад в архитектуру республики
- ↑ Castle.lv: Парфюмерно-косметический завод "Dzintars"
- ↑ 60. gadu Rīga. Fotoskats. Arterritory.com
- ↑ «CityRiga. РИГАС МОДЕС». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 15. maijā. Skatīts: 2021. gada 15. maijā.
- ↑ «SB UN PARTNERI, Viesnīca AC Hotel by Marriott Riga». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 15. maijā. Skatīts: 2021. gada 15. maijā.
- ↑ Vastint. AC Hotel by Marriott Riga
- ↑ Информационно-вычислительный центр "Латвглавэнерго"
- ↑ 12,0 12,1 Ervīns Jākobsons, laikmetazimes.lv
- ↑ Rubaltic. Санно-бобслейная трасса Сигулды...
- ↑ Sigulda.lv: Siguldas identitāti veidojošs tematiskais plānojums, III daļa
- ↑ Krastiņš J., Strautmanis I. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. — 2002, Rīga: Puse, 376 lpp. — ISBN 9984-527-61-1
- ↑ Arhitektūras gada balva — 2019, Baznīcas, baptistērija un palīgdienesta ēkas jaunbūve Birzes ielā 10
- ↑ Храм.лв. Возрождение болдерайского прихода