Daugavas stadions (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par daudzfunkcionālo stadionu Rīgā. Par citām jēdziena Daugavas stadions nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Daugavas stadions
Daugavas stadions
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsēta Rīga
Adrese Augšiela 1, LV-1009
Atklāts 1958. gads
Tehniskā informācija
Stadiona garums 200 metri
Stadiona platums 140 metri
Ietilpība
Vieglatlētika 10 461 cilv.
Futbols 10 461 cilv.
Papildinformācija
Klubu mājvieta FS METTA (Virslīga),

Flag of Latvija Latvija

Mājas lapa www.daugavasstadions.lv
Futbola Virslīgas spēle Daugavas stadionā.

Daugavas stadions ir daudzfunkcionāls stadions Rīgā, Latvijā. Stadionā norisinās valsts mēroga futbola un vieglatlētikas sacensības, kā arī Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku deju lieluzvedumi.

Līdz 1990. gadu beigām stadiona tribīņu ietilpība bija vairāk nekā 10 000 cilvēku, taču, nojaucot vienu tribīni, tā samazinājās līdz 5562 sēdvietām. Kopš 2018. gadā noslēgtās rekonstrukcijas stadionā ir 10 461 sēdvietas.

Kopš 1992. gada Daugavas stadionam ir Latvijas nacionālās sporta bāzes statuss. Līdz 2000. gadā tika uzcelts Skonto stadions, tajā savas mājas spēles aizvadīja Latvijas futbola izlase. Blakus stadionam atrodas ledus halle, divi futbola treniņlaukumi, tenisa korti, vieglatlētikas manēža, kā arī Latvijas Futbola federācijas galvenā mītne.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stadions dibināts 1927. gadā un piešķirts sporta organizācijai "Strādnieku sports un sargs". Stadionā izbūvēja futbola laukumu, vieglatlētikas sektorus, skrejceļus un trīs tribīnes. 1933. gadā likvidēja pastāvošo sporta organizāciju un nodibināja jaunu sporta biedrību "Latvijas arodorganizāciju sports", kas apsaimniekoja stadionu līdz padomju okupācijai 1940. gadā. Otrā pasaules kara laikā stadions izmantots netika.

1945. gadā tika izveidots sporta biedrības "Daugava" stadions, ko iekārtoja uz Rīgas pilsētas stadiona bāzes.[1] 1949. gadā uzsākti sporta bāzes rekonstrukcijas darbi. Pie pārbūvētā sporta laukuma uzbūvēja tribīnes ar 5000 skatītāju sēdvietām. 1950. gadā atklāja jaunuzcelto sporta arēnu. Pēc gada pārbūvēja arī stadiona skrejceliņu un vieglatlētikas sektoru. Vēl pēc gadā uzsāka esošo tribīņu pārbūvi un jaunās (Rietumu) tribīnes būvniecību, būtiski palielinot skatītāju sēdvietu skaitu. 1960. gadā stadiona teritorijā pabeidza mākslīgā ledus slidotavas būvniecību un atklāja Bērnu sporta skolu. 1978. gadā atkārtoti nojauca un 1982. gadā atklāja no jauna uzcelto Rietumu tribīni ar palielinātu skatītāju ietilpību.

1992. gadā BASB "Daugava" pārveidots par Valsts Bezpeļņas organizāciju "Daugavas stadions". 1992. gada 3. novembrī organizācijai piešķīra Nacionālās sporta bāzes statusu. 1996. gadā veikti centrālās arēnas skrejceliņu un komunikāciju, vieglatlētikas manēžas, tenisa laukuma un futbola laukuma kapitālais remonts un renovācija. 1999. gadā demontētas stadiona ziemeļu, austrumu un dienvidu tribīnes.

2008. gadā tika veikta centrālās arēnas vieglatlētikas skrejceļu un sektoru renovācija. 2014. gadā stadionam piešķirts Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju savienības sertifikāts, kas ļauj stadionā rīkot starptautiska līmeņa vieglatlētikas sacensības.[2]

Rekonstrukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada 7. septembrī tika uzsākti stadiona rekonstrukcijas darbi, bet 2018. gada 15. maijā tika noslēgta pirmā rekonstrukcijas kārta, kuras laikā rekonstruēja rietumu tribīni un iekštelpas, kā arī uzbūvēja ziemeļu un dienvidu tribīni.[3] Rekonstrukcijas laikā stadiona ietilpība tika palielināta līdz 10 461 sēdvietām. Rekonstrukcijas darbi ar pārtraukumiem paredzēti līdz 2022. gadam.[4]

Objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rietumu tribīne (5562 sēdvietas)
  • Ziemeļu tribīne
  • Dienvidu tribīne
  • Vieglatlētikas manēža (9x120m) (divos stāvos):
  • Centrālā arēna:
  • Rezerves vieglatlētikas laukums (50x80m):
    • 100m garš skrejceļš ar 4 celiņiem
    • vesera un diska mešanas sektors (L=80)
    • 2 šķēpmešanas sektori (L=80)
    • 1 tāllēkšanas bedre (2x6m)
    • 1 lodes grūšanas sektors (R=25m)
    • 1 sporta laukums (30x40m)
  • Treniņu futbola laukums (69x92m)
  • Treniņu futbola laukums (50x80m)
  • Bobsleja trases estakāde (6x120m)
  • Divi tenisa laukumi ar sarkanā tenisita segumu (36x18m)
  • Ledus halle (30x60m)

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2008. gada 18.-19. oktobrī Daugavas stadionā tika uzstādīts Ginesa pasaules rekords kategorijā "Vislielākais dalībnieku skaits, kas 24 stundās piedalās 100 metru stafetes skrējienā". Skrējiens bija veltīts Latvijas Republikas 90 gadu jubilejai. Stafetes skrējienā piedalījās 3807 cilvēki. Rekords apstiprināts 2009. gada 6. jūlijā.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
  2. «Stadiona vēsture». daugavasstadions.lv. Skatīts: 2018. gada 14. jūnijā.
  3. «Oficiāli pabeigta Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta». Sportacentrs.com (latviešu). 2018-05-16. Skatīts: 2018-05-16.
  4. «Ekspluatācijā nodots rekonstruētais Daugavas stadions». lsm.lv. 2018. gada 15. maijā. Skatīts: 2018. gada 14. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]