1914. gadā uzvarējis dzimtās pilsētas Jekaterinoslavas šaha čempionātā. Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā. Pēc Oktobra revolūcijas un Krievijas pilsoņu kara 1920. gadā kopā ar Pjotra Vrangeļa armiju evakuējies uz Turciju. 1921. gadā pārcēlies uz dzīvi Beļģijā - sākumā neilgi mitinājies Briselē, pēc tām pārvācies uz Ljēžu, kur nodzīvojis līdz mūža beigām.
1923. gadā pirmo reizi piedalījies Beļģijas šaha čempionātā, kurā vēlāk uzvarējis piecas reizes (1932, 1934, 1943, 1957, 1961). Pēdējo reizi Beļģijas šaha čempionātā spēlējis 1969. gadā. Beļģijas izlases sastāvā piedalījies Pasaules šaha olimpiādē 1933. gadā un pie 1. galdiņa ieguvis 4 punktus no 14 iespējamajiem (+1, =6, -7).[1] Bijis agresīva šaha spēles stila piekritējs. 1964. gadā kļuvis par FIDE starptautisko arbitru.
