Vilis Krūmiņš
| Vilis Krūmiņš | |
|---|---|
|
| |
| Dzimšanas dati |
1919. gada 27. maijā Sēlpils pagasts, Jēkabpils apriņķis  Latvija |
| Miršanas dati |
2000. gada 26. augustā (81 gada vecumā) Rīga, Latvija |
| Politiskā partija |
PSKP LTF |
Vilis Krūmiņš (1919-2000) bija latviešu padomju politiķis, LKP CK Otrais sekretārs. Nacionālkomunistu vajāšanu laikā 1960. gadā atcelts no amata. Dabas muzeja direktors (1961-1999). Atmodas kustības dalībnieks, latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētājs.[1]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1919. gada 27. maijā Sēlpils pagastā sava vectēva Jāņa Krūmiņa dzimtas mājā. Mācījās Jēkabpils valsts reālģimnāzijā (1935-1940). Uzsāka studijas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes ģeoloģijas nodaļā. Otrā pasaules kara laikā cīnījās 201. latviešu strēlnieku divīzijā, tika četrreiz ievainots un kontuzēts.
Pēc kara beigām darbojās komjaunatnē, pēc tam kompartijā. 1956.-1960. gadā bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas Otrais sekretārs. Līdztekus 1959. gadā pabeidza P. Stučkas Latvijas Valsts universitāti finanšu un kredīta specialitātē. 1960. gada februārī tika atcelts no amata, pēc tam bija LPSR izglītības ministrs un Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks kultūras jautājumos, bet no šā amata atbrīvots 1961. gada decembrī. Norīkots darbā par Latvijas Dabas muzeja direktoru, viņa vadībā muzeju paplašināja un izveidoja par Vissavienības Dabas muzeju metodisko centru dabas aizsardzības jautājumos un taksidermijā.[2]
1988. gada septembrī V. Krūmiņš bija Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa organizācijas komitejas loceklis,[3] pēc tam LTF Domes loceklis.[4]
Vilis Krūmiņš bija latviešu strēlnieku apvienības dibināšanas iniciators un tās priekšsēdētājs. PSRS tautas deputātu vēlēšanās 1989. gada 26. martā kandidēja 305. Jēkabpils vēlēšanu apgabalā,[5] un 1990. gada LPSR Augstākās padomes vēlēšanās kandidēja Rīgas vēlēšanu apgabalā no LTF saraksta, bet netika ievēlēts.
Miris 2000. gada 26. augustā.
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Inga Helmane. Laika pakāpienus skaitot (intervija ar Vili Krūmiņu). Laikraksts «Padomju Jaunatne» Nr. 205.-211., 1988. gada 17.oktobrī - 4. novembrī
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ļeņina ordenis (1948)[6]
- Tēvijas Kara ordenis, 1. pakāpe (1945, 1985)[7]
- Tēvijas Kara ordenis, 2. pakāpe (1944)[7]
- Sarkanās Zvaigznes ordenis (1944)[7]
- Darba Sarkanā Karoga ordenis (1958)[8]
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Miris Vilis Krūmiņš Diena, 2000. gada 29. augustā
- ↑ Latvijas Dabas muzeja bijušā ilggadējā direktora Viļa Krūmiņa 90. gadadienas atzīmēšana muzejā Lāsma Vagoliņa 2009. gada 25. maijā
- ↑ Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa organizācijas komitejas sēdes protokols Nr. 2. 1988. gada 6. septembrī
- ↑ LTF Dome
- ↑ ZIŅOJUMS par PSRS tautas deputātu vēlēšanu rezultātiem Latvijas PSR 1989. gada 26. martā
- ↑ «Padomju Jaunatne Nr.247 (11.12.1948) 1. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 26.01.2021.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 "Gatavojoties vēlēšanām". Archived 2019. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē. Cīņa Nr.52 (03.03.1989) 1.lpp.
- ↑ «Cīņa Nr. 41 (18.02.1958) 2. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 26.01.2021.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Kā nīdēja nacionālkomunistus" — raksts par nacionālkomunistu kustību (Daina Bleiere, laikraksts "Latvijas Avīze", 2004.08.07.)
- 1919. gadā dzimušie
- 2000. gadā mirušie
- LKP biedri
- Latvijas PSR ministri
- Ar Ļeņina ordeni apbalvotie
- Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie
- Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie
- Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie latvieši
- Rīgas Meža kapos apbedītie
- Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie
- Latvijas nacionālkomunisti