Jēkabpils apriņķis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jēkabpils apriņķis
(1924—1949)
Jēkabpils apriņķis 1940. gadā Jēkabpils apriņķis 1940. gadā
Centrs: Jēkabpils
Platība (1935): 3013 km2
Iedzīvotāji (1935): 48006
Blīvums: 15.9 iedz./km2
Izveidots: 1924. gadā
Likvidēts: 1949. gadā

Jēkabpils apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā. Izveidots 1819. gadā kā Jaunjelgavas apriņķis.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apriņķa zemes virsas pamatā guļ augšdevona dolomīti, kas aprakti zem bieziem diluvija ledāju materiāliem un kļūst redzami g.k. tikai tur, kur Daugava iegrauzusi samērā dziļu ieleju. Reljefa formās un un virsas sastāvā galvenā loma glaciāliem materiāliem — paaugstām mālainām gala morēnu paugurainēm un relatīvi zemākiem līdzeniem diluvija smiltājiem jeb sandriem un slokšņu māliem. Pauguraiņu apriņķī maz, līdzenumu daudz. Šim apstāklim izšķiroša loma vietējo cilvēku dzīvē. Gala morēnu pauguraine (Viesītes morēnu valnis) šķērso apriņķa teritoriju meridiāna virzienā caur Viesīti.[1]

Morēnu valnis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tas ir ap 10 km plats izcils valnis ar nemierīgi viļņotu virsu. Tas stāv ap 20 metrus augstāk par līdzenumu, kas piekļaujas tā pamatam abās pusēs, un reprezentē it kā milzu dambi, kas uzmests pār līdzenumu un saista Augšzemes un Austrumlietuvas augstienes ar Dienvidvidzemes augstieni pie Pļaviņām. Vaļņa virsa vidēji 100—120 mi v.j.l., bet augstākās vietās sasniedz 140 m (ap Viesīti), 144 m (ap Piksteri) un 167 m (Ormaņkalns Saukas pagastā. Vaļņa platākajās vietās glaciālās dobēs vai pie vaļņa pamata ir vairāki ezeri: Akmeņu, Aizdumbļu, Viņaukas, Krigānu, Saukas, Viesītes, Piksteres un Baltiņu ezeri. Tomēr upju sistēmā valnim maza loma, un tam nav ūdensšķirtnes nozīmes. Uz vaļņa ir samērā auglīga mala zeme; arī dabiskās drenāžas pastākļi tur samērā labi, kādēļ zemkopju eksistencei valnis daudz labāk piemērots nekā līdzenumi pie tā pamata. Sakarā ar to valnis atmežots, ieņemts ar lauku klajumiem un apdzīvotām vietām, kuru starpā lielākā ir Viesīte, novada tirgus centrs. Vaļņa kolonizācija sākusies jau aizvēsturē, un tur atrasts diezgan daudz austrumu baltu uzkalniņu kapu no agrā dzelzs laikmeta. Tie diezgan skaidri liecina, ka Viesītes morēnu valnis bijis par svarīgu tiltu baltu kolonizācijas izplatībai no dienvidiem uz ziemeļiem caur Sauku, Viesīti un Pļaviņām uz Vidzemes augstieni.[1]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apriņķa galvenās dzīves vietas ir Leišmale, Viesītes valnis un Daugavmala. Diezgan biezi apdzīvota arī Zasas un Biržu sala. Turpretim pavisam reti apdzīvots ir mežaino sandru līdzenus apriņķa rietumu daļā. Iedzīvotāju sastāvs pēc tautības viengabalains, izņemot Leišmali, kur pierobežas pagastos samērā daudz Lietuvas laukstrādnieku. Starp konfesijām noteikti dominē luterānisms (76%), tomēr Leišmalē diezgan prāvs arī katoļu skaits (14%), Mozus ticīgie (4%), vecticīgie (3%), pārējie (1%).[1]

Latvijas Republikas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar 1924. gada 26. jūnija likumu par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Jaunjelgavas apriņķis pārdēvēts par Jēkabpils apriņķi. Par apriņķa pilsētu noteica Jēkabmiestu, nosaucot to par Jēkabpili[2].

Uz 1924. gadu Jēkabpils apriņķī bija 2 pilsētas (Jēkabpils un Jaunjelgava), 1 miests (Eķengrāve, no 1928. gada — pilsēta Viesīte) un tas sadalījās 19 pagastos[2]:

  • Biržu pagasts
  • Daudzeses pagasts
  • Dignājas pagasts
  • Eķengrāves pagasts
  • Elkšņu pagasts
  • Ērberģes pagasts
  • Kroņa-Susējas pagasts
  • Mēmeles pagasts
  • Neretas pagasts
  • Salas pagasts
  • Saukas pagasts
  • Seces pagasts
  • Sēlpils pagasts
  • Sērenes pagasts
  • Slates pagasts
  • Sunākstes pagasts
  • Vārenbrokas pagasts
  • Zalvas pagasts
  • Zasas pagasts

Pēc 1924. gada apriņķis bija 3013 km2 liels un tas robežojās ar Bauskas, Rīgas Daugavpils, Ilūkstes apriņķiem un Lietuvu. Lielākās apdzīvotas vietas bija Jēkabpils, Jaunjelgava, Viesīte un Nereta.

1925. gadā Ērberģes pagasts pārdēvēts par Mazzalves, Eķengrāves par Viesītes, Kroņa-Susējas par Rites, Salas par Ābeļu un Vārenbrokas par Vārnavas pagstu[3].

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)[4]

1940. gada sākumā Jēkabpils apriņķī bija 3 pilsētas un 19 pagasti:[5]

Pilsētas

Pagasti


Latvijas PSR sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpils apriņķis 1947. gadā.

1941. gada 18. martā apriņķim tika pievienoti Daugavpils apriņķa Krustpils un Gostiņu pilsētas un četri pagasti, kā arī Rīgas apriņķa Pļaviņu pilsētu un Pļaviņu pagastu.[5] 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Jēkabpils apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Krustpils, Neretas un Pļaviņu rajonos.[6]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas armijas štāba kartes (pēc 1924. gada uzņēmuma)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 298-14 307. sleja.
  2. 2,0 2,1 Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924.gada 26.jūnijs
  3. Latvijas pagastu saraksts Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts
  4. P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  5. 5,0 5,1 Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]