Vindzora (Anglija)

Vindzora
Vindzora;
	pilsēta
Windsor
	Vindzora Vindzora Vindzora
	Koordinātas: 51°28′45″N 0°36′34″W / 51.47917°N 0.60944°WKoordinātas: 51°28′45″N 0°36′34″W / 51.47917°N 0.60944°W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Dienvidaustrumanglija
Grāfiste	Bārkšīra
Unitārā pašvaldība	Vindzora un Meidenheda
Platība
• pilsēta	20,0 km2
Iedzīvotāji (2021)
• pilsēta	32 608
• blīvums	1 630,4/km²
Laika josla	GMT (UTC+0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Indekss	SL4
	Vindzora Vikikrātuvē

Vindzora (angļu: Windsor) ir pilsēta (town) Anglijā, Bērkšīras grāfistē, Vindzoras un Meidenhedas unitārās pašvaldības otra lielākā apdzīvotā vieta. Administratīvi Vindzora ir ārpuspagastu teritorija (unparished area), ko tieši pārvalda boro padome. Atrodas ziemeļrietumos no Londonas Temzas labajā krastā 35 km no Čeringkrosas un 25 km no grāfistes centra Redingas. Vindzorā atrodas viena no Apvienotās Karalistes monarha oficiālajām rezidencēm Vindzoras pils.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmoreiz minēta 9. gadsimta anglosakšu hronikā kā Windlesora — no senangļu valodas — ‘Vinča upmalā’. Tiek uzskatīts, ka apdzīvotā vieta pastāvējusi pirms 1070. gada, kad pirmais normaņu Anglijas karalis Viljams Iekarotājs šeit uzbūvēja koka pili. Ap 5 km lejpus pils atradās Vecā Vindzora, kuru jau kopš 8. gadsimta apmeklēja augstmaņi. Ap 12. gadsimtu Vecā Vindzora pārcēlās uz Jauno Vindzoru pie pils, kas sāka attīstīties Henrija II laikā; šeit uzbūvēja baznīcu, tirgu, tiltu pār upi un leprozoriju.

Jau kopš dibināšanas brīža Vindzorai bija privileģēts brīvas pilsētas (free borough) statuss, bet 1277. gadā Edvards I tai piešķīra karaliskā boro statusu. Viduslaikos Vindzora, pateicoties tās privilēģijām, bija viena no bagātākajām pilsētām valstī. Edvarda III laikā no 1350. līdz 1368. gadam tika uzbūvēta mūsdienu Vindzoras pils un tas bija viduslaiku Anglijas lielākais sekulārais būvniecības projekts; neskatoties uz mēra epidēmiju, pilsētas iedzīvotāju skaits dubultojās. 15. gadsimtā pils būvniecība turpinājās, uzbūvējot Svētā Džordža baznīcu, kas kļuva par nozīmīgu svētceļojumu vietu.

Noslēdzoties reformācijai, svētceļnieku plūsma 16. gadsimtā apsīka un pilsēta panīka. Pils tika uzskatīta par novecojušu un pamesta novārtā. Pils un līdz ar to arī pilsēta sāka atdzimt Džordža III laikā, kas to izvēlējās par vienu no savām rezidencēm. Ievērojami pils atjaunošanas darbi notika karalienes Viktorijas laikā dažas desmitgades vēlāk. 19. gadsimtā lielākā daļa pilsētas tika pārbūvēta tagadējā viedolā.

Mūsdienās ievērojams tūrisma centrs, šit atrodas arī pasaulē pēc platības lielākais Legoland parks.