Viroterapija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Viroterapija (latīņu: virus — 'inde'; grieķu: Θεραπεία (terapeía) — 'ārstēšana, dziedēšana') ir ļaundabīgo audzēju bioterapijas veids. Viroterapijas metode pamatojas uz vīrusu selektīvu iedarbību uz audzēja šūnām, izraisot to bojāeju jeb onkolīzi, praktiski nebojājot veselās šūnas un vienlaikus stimulējot normālu imunitāti un tās pretreakciju pret audzēju.

Onkotropiem un onkolītiskajiem vīrusiem ir dubultā iedarbība uz cilvēka organismu: pirmkārt, vīruss spēj atpazīt, atrast un iznīcināt audzēja šūnas, nekaitējot organisma veselajām šūnām. Otrkārt, šie vīrusi aktivizē imūnsistēmas dabiskās aizsargfunkcijas. Cilvēka imunitāte atpazīst jebkādu svešu ģenētisku informāciju, kas iekļuvusi organismā, tajā skaitā arī ģenētiski pārveidotas šūnas un audus, piemēram, vēža šūnas.

Taču ne visi viroterapeitiskie vīrusi, kas pašlaik tiek izmantoti medicīniskajā praksē, spēj uzlabot imunitāti, daudzi vīrusi ir ģenētiski modificēti un kaut gan tie spēj iedarboties uz vēža šūnām cilvēka organismā, tiem piemīt virkne blakusefektu.

Tiek uzskatīts, ka vēža viroterapijas daudzās problēmas tiks atrisinātas 10 — 25 gadu laikā un tai vajadzētu kļūt par piekto vēža ārstēšanas pamatmetodi (pēc ķirurģiskās ārstēšanas, staru terapijas, ķīmijterapijas un hormonu terapijas)[1]. Viroterapijas pētnieki Latvijā Aina Muceniece, Ā.Volrāte, I.Priedīte, R.Brūvere šo parādību konstatēja jau 60. gadu beigās[nepieciešama atsauce].

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1960. gadā konstatēta līdz tam pasaulē nezināma parādība, ka cilvēka zarnu vīrusi (ECHO grupas enterovīrusi), kas iegūti no maziem bērniem, spēj iznīcināt dažus cilvēka audzēju veidus (angiosarkomu), kas piepotēti kāmjiem.[2]
  • 1965 gadā Latvijas ZA Mikrobioloģijas institūtā organizēta vēža viroterapijas laboratorija, lai pētītu šo parādību. Tika pārbaudīti 60 dažādi zarnu vīrusu tipi, no kuriem iegūti 5 visiedarbīgākie vēža šūnu iznīcinātāji. Viens no tiem nosaukts par RIGVIR. Konstatēts, ka RIGVIR ir nekaitīgs pieaugušam cilvēkam un nespēj vairoties tā organismā.
  • 1968. gadā saņemta Latvijas Veselības aizsardzības ministrijas atļauja pielietot RIGVIR vēža slimniekiem un uzsākts pētījums, kurā iekļauti 415 slimnieki. Pierādīts, ka RIGVIR ir nekaitīgs vēža slimniekiem un nevar izsaukt epidēmijas. Veikta veiksmīga vīrusa adaptācija ādas melanomas - pret staru un ķīmijterapiju nejutīga audzēja - audos un konstatēts ārstnieciskais efekts.
  • 1970. gadā radīts preparāts "Larifan".
  • 1985. gadā saņemta pozitīva atsauksme no Vissavienības Vēža centra Maskavā zinātniskās padomes, lai uzsāktu RIGVIR plašu klīnisku izpēti melanomas slimnieku ārstēšanā (pētījumā piedalās 1063 slimnieki).
  • 1987. gadā veikti klīniskie pētījumi arī Vissavienības Onkoloģijas centrā Maskavā un Saratovas onkodispanserā. Atzīts, ka RIGVIR nav kaitīgs pat ļoti smagiem un neārstējamiem slimniekiem.
  • 1990. - 1995. gadā ar RIGVIR tiek ārstēti dažāda veida vēža slimnieki Paula Stradiņa klīnikā un Latvijas Onkoloģijas centrā.
  • 1999. gadā preparāta eksperimentālo sēriju ražošana Mikrobioloģijas institūtā pārtraukta.
  • 2002. gada 20. oktobrī saņemts RIGVIR patents.
  • 2004. gada 29. aprīlī zāles RIGVIR reģistrētas LR Valsts Zāļu aģentūrā.
  • No 2005. gada 22.augusta ir uzsākta zāļu RIGVIR izplatīšana Latvijas teritorijā.
  • 2008. gada jūlijā atsākta RIGVIR kā recepšu zāļu ražošana un izplatīšana Latvijas teritorijā[3] (ražots SIA "Latima", reģistrācijas numurs injekciju šķīdumam 04-0229[4]).
  • Kopš 2011. gada Latvijā RIGVIR ir iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā pacientiem ar diagnozi ļaundabīgā ādas melanoma (izņemot acs melanomu).
  • 2015. gada februārī RIGVIR reģistrēts Gruzijā.[5]
  • Kopš 2015. gada RIGVIR ir iekļauts Nacionālā veselības dienesta apstiprinātajās klīniskajās vadlīnijās “Ādas vēža un melanomas diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana”.[6]
  • 2016. gadā RIGVIR tika reģistrēts Armēnijā.
  • 2016. gadā RIGVIR ražotājs SIA Latima saņēma Veselības inspekcijas sodu par negodīgu komercpraksi, jo zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieka īstenotā komercprakse ir maldinoša un neatbilst profesionālajai rūpībai un reklāmas pārkāpj Noteikumu Nr. 378 prasības, kas nosaka, ka ir aizliegta recepšu zāļu reklamēšana sabiedrībai un ka reklāmā sniegtajai informācijai jāatbilst zāļu aprakstā norādītajām ziņām. [7] Dažādās ar ražotāju saistītās interneta vietnēs tika reklamēta RIGVIR lietošana citām onkoloģiskajām saslimšanām, nevis ādas melanomai, kas ir vienīgā saslimšana, kam tas ir reģistrēts.[8]

Viroterapijas priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Atšķirībā no ķīmijterapijas, ātrāk likvidējas viroterapijas laikā izraisītie ļaundabīgo šūnu sabrukuma produkti, jo netiek nomākta imunitāte.
  • Ārstēšana var notikt ambulatori, bez vajadzības ilgstoši uzturēties slimnīcās un klīnikās.
  • Pateicoties imūnsistēmas aktivizācijai, RIGVIR izraisa blakusefektus tikai retos gadījumos.

RIGVIR[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virions of enteroviruses in Rigvir
Rigvir antigen in tumor cells

RIGVIR – pašlaik vienīgais medicīnas praksē ieviests ģenētiski nemodificēts vīruss, kas spēj iznīcināt ļaundabīgās šūnas un aktivizēt imūnaizsardzību. Tas ir ģenētiski nemodificēts, nepatoģēns vīruss, ar labu panesamību un efektivitāti. RIGVIR aktivē imūnās šūnas limfmezglos un limfatiskajos audos, kas pēc savas būtības ir galvenā barjera cilvēka organismā, kas novērš infekcijas un vēža šūnu izplatīšanos. Viroterapijas medikaments RIGVIR ir iekļauts Nacionālā veselības dienesta apstiprinātajās klīniskajās vadlīnijās “Ādas vēža un melanomas diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana”.[9]

2015. gada žurnālā Melanoma Research publicēti RIGVIR efektivitātes dati, kas parādīja, ka melanomas pacientiem, kuri bija saņēmuši viroterapiju, bija 4-6 reizes lielāka iespējamība izdzīvot, nekā tiem pacientiem, kuri viroterapiju nesaņēma.[10]

2016. gada publikācija žurnālā APMIS detalizēti apraksta 4. stadijas histiocitārās sarkomas, 3. stadijas sīkšūnu plaušu vēža un 4. stadijas melanomas pacientu veiksmīgu viroterapiju ar RIGVIR, kad pacienti viroterapiju ir saņēmuši ilgstoši un ir pārsnieguši dzīves ilgumu, kāds raksturīgs pie šādām diagnozēm, viņu veselības stāvoklis un dzīves kvalitāte ir ievērojami uzlabojušies.[11]


RIGVIR darbība pamatojas uz audzēja šūnu virsmas struktūru izmaiņu (heterogenizāciju), padarot tās par mērķa šūnām cilvēka imūnsistēmai. Tas arī aktivizē limfmezglu darbību un samazina imunitātes nomākšanu, ko izraisa staru un ķīmijterapija.

Audzēju veidi, uz kuriem iedarbojas RIGVIR[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

RIGVIR ir reģistrēts ļaundabīgās ādas melanomas ārstēšanai.[12]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Doctus, novembris 2005
  2. Gundega Skagale. Rīgas vīruss cīņā ar vēzi. Žurn. Mājas viesis. 2003, №6, 3. lpp.
  3. RIGVIR izpētes vēsture
  4. ZVA informatīvs izdevums CITO! 2009/3-4
  5. «Georgia Today».
  6. «Reģistrētas jaunas klīniskās vadlīnijas».
  7. http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/aktuali/this-just-in/pienemts-lemums-par-naudas-soda-piemerosanu-zalu-rigvir-par-negodigu-komercpraksi
  8. http://skaties.lv/zinas/latvija/zales-rigvir-brinumlidzeklis-pret-vezi-vai-sabiedribas-maldinasana/
  9. Reģistrētas klīniskās vadlīnijas "Ādas vēža un melanomas diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana"
  10. Doniņa, Simona; Strēle, Ieva; Proboka, Guna; Auziņš, Jurģis; Alberts, Pēteris; Jonsson, Björn; Venskus, Dite; Muceniece, Aina (2015). "Adapted ECHO-7 virus Rigvir immunotherapy (oncolytic virotherapy) prolongs survival in melanoma patients after surgical excision of the tumour in a retrospective study". Melanoma Research 25 (5): 421-426. doi:10.1097/CMR.0000000000000180.
  11. Alberts, Pēteris; Olmane, Evija; Brokāne, Linda; Krastiņa, Zanda; Romanovska, Māra; Kupčs, Kārlis; Isajevs, Sergejs; Proboka, Guna et al. (2016). "Long-term treatment with the oncolytic ECHO-7 virus Rigvir of a melanoma stage IV M1c patient, a small cell lung cancer stage IIIA patient, and a histiocytic sarcoma stage IV patient-three case reports.". APMIS 124 (9). doi:10.1111/apm.12576.
  12. «Summary of product characteristics». RIGVIR. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-16. Skatīts: 2016-11-03.