Aina Muceniece

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aina Muceniece
Aina Muceniece
Personīgā informācija
Dzimusi 1924. gada 23. martā
Katlakalna pagasta Stinkuļu mājas, Latvija
Mirusi 2010. gada 14. februārī (85 gadi)
Jelgava, Latvija
Tautība latviete
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Darba vietas LZA Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts
Alma mater LVU Medicīnas fakultāte
Sasniegumi, atklājumi Pretvēža zāļu RIGVIR izgudrotāja
Apbalvojumi Habilitētā medicīnas doktore, Valsts emeritētā zinātniece

Aina Muceniece (dzimusi 1924. gada 23. martā Katlakalna pagasta Stinkuļu mājās, Latvijā, mirusi 2010. gada 14. februārī Jelgavā, Latvijā) bija latviešu zinātniece, habilitētā medicīnas doktore, valsts emeritētā zinātniece, RIGVIR pretvēža zāļu izgudrotāja[1]. 20. gs. sešdesmitajos gados atklāja parādību, ka cilvēka zarnu vīrusi (iegūti no maziem bērniem) spēj iznīcināt cilvēka audzējus, kas bija piepotēti kāmjiem. Lai pētītu šo parādību, 1965. gadā LZA Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā tika atklāta vēža viroterapijas laboratorija, kuru vadīja A. Muceniece. Laboratorijā tika pārbaudīti 60 dažādi zarnu vīrusi, viens no tiem, ar visizteiktākām vēžā šūnu iznīcināšanas spējām, tika nosaukts par RIGVIR (Rīgas vīruss).[2]

2016. gada 14. februārī tika dibināts Profesores Ainas Mucenieces Viroterapijas fonds, kas palīdz cilvēkiem visā pasaulē saņemt viroterapiju, kā arī turpina profesores Mucenieces ģimenes radītās īpašās kompensācijas sistēmas darbību, nodrošinot medikamenta „RIGVIR” pieejamību Latvijas iedzīvotājiem ar būtiskām atlaidēm.[3]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Viļa Olava komercskola Rīgā, 1941
  • LVU (Latvijas Valsts Universitāte) Medicīnas fakultāte, 1948
  • Medicīnas zinātņu kandidāta grāds, 1954
  • Medicīnas zinātņu doktora grāds, 1974
  • Habilitētā medicīnas doktora grāds (Dr.habil.med.), 1992

Darba gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Medicīnas māsa 2.Pasaules kara laikā

LZA (Latvijas Zinātņu Akadēmija) Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts (1946 — 1993):

  • Vecākā laborante, 1946-1948
  • Zinātniskā sekretāre un institūta zinātniskās padomes sekretāre, 1948 — 1959
  • Vecākā zinātniskā līdzstrādniece, 1959 — 1965
  • Vēža viroterapijas laboratorijas vadītāja, 1965 — 1989
  • Zinātniskā konsultante imunoloģijas problēmās, 1990 — 1992
  • Zinātniskā konsultante imunoloģijas problēmās Republikas Onkoloģiskā dispansera poliklīnikā, 1977 — 1981
  • Zinātniskā konsultante imunoloģijas problēmās Paula Stradiņa Republikas klīniskās slimnīcas poliklīnikā, 1981 — 2003

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • LZA goda locekle, 1992
  • Valsts emeritētā zinātniece, 1996
  • Latvijas onkologu asociācijas goda locekle, 2002
  • LR Atzinības krusts par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, 2005

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā 190 publikācijas, 3 monogrāfijas.[4]

  • A.Muceniece, N.Pakalniņš. Вирусные нейроинфекции Коксаки и ЕСНО. 1964, Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība,129 lpp.
  • A.Muceniece. Онкотропизм вирусов и проблема виротерапии злокачественных опухолей. 1972, Rīga: izdevniecība Zinātne, 443 lpp.
  • A.Muceniece, A.Ferdats. Virusoloģija (Rokas grāmata). 1985, Rīga: izdevniecība Zvaigzne, 200 lpp.
  • A.Muceniece, R.Brūvere, D.Venskus, G.Feldmane. Metodiskās norādes biopreparātu Rigvir, Larifānslietošanai onkoloģijā un sekundāro imūndeficītu profilaksei. 2006, Jelgava: Ainas Mucenieces biedrība vēža imūnterapijas izstrādei, lpp.
  • Tulkota zinātniska grāmata: I. P. Pavlovs. Darbu izlase. Latvijas valsts izdevniecība. Rīga, 1952., 440 lpp.
  • Vīrusu onkotropisms. Rīga: Zinātne, 1969, 219 lpp. (krievu val.).
  • Vīrusi vēža terapijā. Eksperimentāli pētījumi. Rīga: Zinātne, 1978, 204 lpp. (krievu val.).
  • Vīrusu onkotropisma imunoloģiskie aspekti. Rīga: Zinātne, 1979, 120.lpp (krievu val.).
  • Audzēju heterogenizācija. Rīga: Zinātne, 1980, 159 lpp. (krievu val.).
  • Audzēju imunoloģija. Rīga: Zinātne, 1982, 207 lpp. (krievu val.).
  • Audzēju imūnterapijas nespecifiskie stimulatori. Rīga: Zinātne, 1985, 223 lpp. (krievu val.).
  • Pretvēža imunitātes modulācija pēcoperācijas periodā. Rīga: Zinātne, 1988, 142 lpp. (krievu val.).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]