Virzīts nogrieznis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Virzītu nogriežņu ilustrācija. Nogriežņa AB garums ir pozitīvs, bet nogriežņa BA garums — negatīvs.

Par virzītu nogriezni sauc nogriezni, kas atrodas uz taisnes, kurai piešķirts pozitīvais virziens. Starp diviem telpas punktiem A un B var novilkt tikai vienu nogriezni — AB (jo apzīmējumi AB un BA attiecas uz vienu un to pašu nogriezni), toties starp šiem punktiem var novilkt divus virzītos nogriežņus — AB un pretēji virzīto BA.

Virzīta nogriežņa garums var būt gan pozitīvs, gan arī negatīvs skaitlis — ja ir dots nogrieznis AB, kura pozitīvais garums ir |AB|, kā arī punkts B atrodas tuvāk taisnes pozitīvajam virzienam nekā punkts A, tad var uzskatīt, ka virzītā nogriežņa AB garums ir |AB|, bet pretēji virzītā nogriežņa BA garums ir -|AB|.

Virzienus var piešķirt ne tikai nogriežņiem, bet arī, piemēram, daudzstūriem, iegūstot virzītus daudzstūrus, kuru laukumi var būt gan pozitīvi, gan negatīvi.

Līdzīgs koncepts virzītiem nogriežņiem ir vektori.