Vispārējas kristīgas baznīcas pazīmes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Vispārējas kristīgas baznīcas pazīmes ir sistemātiskajā (dogmatiskajā) teoloģijā tradicionāli (kopš I Konstantinopoles koncila) pieņemts raksturlielumu kopums eklezioloģijā, jeb mācībā par baznīcu, pēc kurām tiek vērtēta organizācijas vai kustības piederība vispārējai Kristīgai baznīcai.

Pamata pazīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patiesa baznīca ir viena[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patiesa (kristīgā) Baznīca ir viena ir jau senbaznīcā[1] pieņemta izpratne par vienu no (kristīgās) baznīcas pamatbūtības sastāvdaļām. Viens no spēcīgākajiem šādas pārliecības argumentiem ir Jaunās Derības Pāvila vēstulē efeziešiem sacītais par baznīcas vienumu (4.nodaļa 3.-6.panti). Kristīgās baznīcas vienība (vienotība) dažādas teoloģijas tiek skaidrota atšķirīgi, gan kā organizatoriski - hierarhiska (pārsvarā Romas katoļu teoloģijā), gan ar neredzamas baznīcas vai apslēptās baznīcas būtību.

Baznīcas svētums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(Kristīgās) Baznīcas svētums, jeb apgalvojums, ka (kristīgā) baznīca ir svēta, ir jau senbaznīcā pieņemta izpratne par vienu no (kristīgās) baznīcas pamatbūtības sastāvdaļām. Kristīgās baznīcas svētuma pamatā ir uzskats par pilnīgumu un bezgrēcīgumu, kuru Jēzus Kristus svētuma dēļ baznīca bauda Dieva acu priekšā.

Baznīca ir katoliska (nejaukt ar Romas katoļu baznīcu)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katolicisms (grieķu: καθολικός - vispārējs, visaptverošs) arī ir viena no kristīgo teoloģiju izvirzītajām vispārējas kristīgas baznīcas pazīmēm. Tā nosaka konkrētas mācības pēctecības atbilstību, sākot ar kristīgās baznīcas pirmsākumiem un attiecībā uz mācību un praksi. Latvijā katolicisms visbiežāk tiek kļūdaini attiecināta tikai uz Romas katoļu baznīcu.

Baznīca ir apustuliska[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apustuliskums (grieķu: Ἀπόστολος — sūtnis, apustulis) tradicionāli sistemātiskajā (dogmatiskajā) teoloģijā norāda uz mācības un/vai prakses atbilstību apustuliskās senbaznīcas piemēram un liecībai.

Pestīšanas pieejamība kristīgā baznīcā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pestīšanas pieejamība kristīgajā baznīcā, jeb apgalvojums, ka ārpus kristīgās baznīcas nav iespējama grēcinieka pestīšana, ir jau senbaznīcā pieņemta izpratne par cilvēkam pieejamu Jēzus Kristus pestījošo nopelnu vienīgi kristīgās baznīcas ietvaros. Tradicionāli šis formulējums tiek iekļauts vispārēju kristīgas baznīcas pazīmju skaitā.

Citas pazīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradicionālajam pazīmju skaitam var tikt pievienotas arī citas. Piemēram, Baznīca ir apslēpta vai Baznīca ir neredzama. Apslēptā baznīca ir, galvenokārt, luteriskās teoloģijas mācība. Tiek iekļauta vispārēju kristīgas baznīcas pazīmju skaitā. Pretēji, pirmkārt, Romas katoļu teoloģijai, kas apgalvo, ka patiesā kristīgā baznīca ir redzama (tās) organizatoriskajā struktūrā, vai vispār kādās organizatoriskās struktūrās un, otrkārt, zināmā opozīcijā protestantiskajai neredzamās baznīcas mācībai, ka patiesa kristīga baznīca cilvēka acīm nav saskatāma, mācība par apslēpto baznīcu uzsver, ka patiesā kristīgā baznīca ir apslēpta cilvēka acīm, bet tā ir sastopama ikvienā vietā, kur tiek pasludināta Evaņģēlija mācība un atbilstoši Kristus pavēlei pārvaldīti Sakramenti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1] Par senbaznīcu