Visspēcīgais Kristus

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
"Visspēcīgais Kristus", ikona, 1408. g., Andrejs Rubļovs, Tretjakova galerija, Maskava

Visspēcīgais Kristus” ir viens no Kristus Pantokrators ikonogrāfijas veidiem, parasti centrālā ikonostasa ikona.

Šī ikona ir īsts teoloģijas traktāts krāsās. Tās ikonogrāfija ir balstīta uz Jāņa Teologa Atklāsmi. Kristus attēlots tāds, kāds Viņš nāks laika beigās.[1]

“(...) goda krēsls celts debesīs; goda krēslā kāds sēdēja. Tas, kas sēdēja, pēc skata līdzīgs dārgakmeņiem (...) Ap goda krēslu divdesmit četri krēsli, krēslos sēdēja divdesmit četri vecaji, apģērbti baltās drēbēs, viņiem galvā zelta vainagi. No goda krēsla nāk zibeņi, balsis, pērkoni; septiņas uguns lāpas dega goda krēsla priekšā, kas ir septiņi Dieva gari. Goda krēsla priekšā kā stikla jūra, līdzīga kristālam. Goda krēsla vidū un goda krēslam apkārt četras dzīvas būtnes pilnas acīm, no priekšas un muguras puses. Pirmā līdzīga lauvam, otra līdzīga vērsim, trešai kā cilvēka seja un ceturtā līdzīga skrejošam ērglim. Un četras dzīvas būtnes, kam katrai pa seši spārni, kas pilni acīm visapkārt un iekšpusē un bez mitēšanās dienu un nakti sauc: "Svēts, svēts, svēts Kungs Dievs, Visuvaldītājs, kas bija, kas ir un kas nāks."” (Atkl. 4:2-8)

Kristus sēž tronī tērpts himātijā un hitonā uz sarkana kvadrāta (ar izstieptiem stūriem) fona. Viņš labo roku pacēlis svētībai, otrā tur Evaņģēliju. Kvadrāts ir zemes simbols. Četros kvadrāta stūros var būt attēloti eņģelis (cilvēks), lauva, vērsis un ērglis. Tie ir ir evaņģēlistu Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa simboli, apustuļi, kas Kristus mācību sludina visās zemes malās. Virs sarkanā kvadrāta ir attēlots zils aplis - garīgā pasaule. Zilajā aplī attēloti eņģeļi - debesu spēki. Virs zilā apļa - sarkans rombs - neredzamās pasaules simbols. Visa kompozīcija tiek balstīta uz sarkanā un zilā attiecībām, tas simbolizē cilvēcīgā un dievišķā apvienošanos Kristū, žēlastības un patiesības Svētā Gara uguns un Dzīvā ūdens savienošanos.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kristus ikonu pamattipi». : http://www.eleison.lv/ikonografija/Kristus.htm.
  2. Ирина Языкова. “Со-творение образа. Богословие иконы”. 94. lpp.