Vladimirs Visockis

Vladimirs Visockis
Galvenā informācija
Dzimis	1938. gada 25. janvārī; Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija)
Miris	1980. gada 25. jūlijā (42 gadu vecumā); Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija)
Žanri	autordziesma
Instrumenti	vokāls, ģitāra
Darbības gadi	1959—1980
Izdevēji	Melodija

Vladimirs Visockis (krievu: Влади́мир Семёнович Высо́цкий; dzimis 1938. gada 25. janvārī Maskavā, miris 1980. gada 25. jūlijā Maskavā) bija padomju dziedātājs, dziesmu autors un aktieris.

Biogrāfija

Dzimis 1938. gada 25. janvārī Maskavā ebreju izcelsmes padomju virsnieka Semjona Visocka un viņa sievas Ņinas, dzimušas Serjoginas, ģimenē. 1941.—1943. gadā kopā ar māti evakuējies no Maskavas un dzīvojis Čkalovas (tagad Orenburgas) apgabalā. Pēc kara Visocka vecāki izšķirās un zēns palika dzīvot kopā ar tēvu. 1947.—1949. gadā Visockis dzīvoja tēva dienesta vietā — padomju okupācijas zonā Vācijā.

No 1956. līdz 1960. gadam Vladimirs Visockis mācījās Maskavas akadēmiskā Dailes teātra (МХАТ) skolā—studijā. Pēc tam ar pārtraukumiem četrus gadus nostrādāja Maskavas A.Puškina dramatiskajā teātrī. 1959. gadā sāka filmēties epizodiskās lomās kino, bet sešdesmito gadu sākumā sacerēja savas pirmās dziesmas.

1964. gadā sāka darboties Maskavas Tagankas Drāmas un komēdijas teātrī, kur strādāja līdz pat mūža beigām.

Plašāk pazīstams Visockis kļuva pēc 1967. gadā iznākušās Staņislava Govoruhina filmas "Vertikāle", kurā viņš darbojās vienā no galvenajām lomām. Filmā skan arī vairākas Visocka dziesmas, tajā skaitā populārā "Dziesma par draugu" (Песня о друге).

1967. gadā Visockis iepazinās ar krievu izcelsmes franču aktrisi Marinu Vladi, ar kuru 1970. gada decembrī apprecējās. Šī laulība, kas Visockim bija jau trešā, māksliniekam deva iespēju brīvi izbraukt no Padomju Savienības, ko viņš arī regulāri izmantoja.

Turpmākos gados Visockis intensīvi darbojās teātrī, rakstīja dziesmas, kā arī filmējās kino — kopā viņš piedalījies ap 30 filmās. Kapteiņa Žeglova tēls, ko Visockis atveidoja 1979. gada televīzijas seriālā "Tikšanās vietu mainīt nedrīkst", kļuva par, iespējams, spilgtāko viņa lomu kino. Vēlāk vairākas filmā izteiktās Žeglova frāzes folklorizējās, kā piemēram: "Zaglim jāsēž cietumā!" (Вор должен сидеть в тюрьме!), kas tiek izrunāts Visockim raksturīgajā skarbajā balsī.

Nesaudzīgais dzīves režīms un pārmērīga alkohola lietošana sagrāva Vladimira Visocka veselību. 1980. gada 25. jūlijā Visockis miegā nomira, iespējams, no infarkta. Apbedīts 28. jūlijā Vagaņkovas kapsētā.