Vladislavs Ļistjevs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vladislavs Ļistjevs
Владислав Николаевич Листьев
Vladislavs Ļistjevs
Personīgā informācija
Dzimis 1956. gada 10. maijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, PSRS
Miris 1995. gada 1. martā (38 gadi)
Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija
Pilsonība Karogs: Krievija Krievija
Tautība krievs
Nodarbošanās žurnālists, televīzijas vadītājs
Darbības gadi 1982-1995
Vecāki Nikolajs Ļistjevs (1931-1973)

Zoja Ļistjeva (1934-1996)

Dzīvesbiedre Jeļena Jesina

Tatjana Ljapina Albina Nazimova

Bērni meita Valerija (1981)

dēls Vladislavs (1982-1988) dēls Aleksandrs (1983)

Augstskola Maskavas Valsts universitāte, žurnālistikas fakultāte
Nezināma vērtība "reliģija"

Vladislavs "Vlads" Ļistjevs (krievu: Владислав "Влад" Николаевич Листьев; 1956. gada 10. maijs1995. gada 1. marts) bija krievu žurnālists. Viņš bija pirmais Ostankinas Pirmā kanāla ģenerāldirektors.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļistjevs pabeidza sporta sabiedrības "Spartaks" skolu-internātu Sokoļnikos, Maskavā, un bija meistarkandidāts vieglatlētikā, PSRS čempions skriešanā uz 1000 m junioriem.

Dienēja Tamaņas gvardes divīzija sporta rotā.

Pēc sagatavošanas nodaļas 1977.g. iestājās Maskavas Valsts universitātes žurnālistikas fakultātas starptautiskajā nodaļā, kuru absolvēja 1982.gadā ar grādu "Televīzijas literārais darbinieks"'.

No 1982. gadā viņš strādāja par redaktoru PSRS Gosteleradio (Valsts televīzijas un radio komitēja) tiešraides uz ārzemēm redakcijā. 1987. gadā bija aicināts vadīt televīzijas programmu "Skatiens" (krievu: Взгляд), kas kļuva visspopulārākā visā PSRS un bija priekštecis Latvijas Televīzijas programmai Ļabvakar. Tajā laikā Ļistjevs kļuva ārkārtīgi populārs visā Padomju Savienībā ar reportāžam un raidījumiem tiešraidē.

Pēc PSRS sabrukuma kopā ar kolēģiem izveidoja telekompāniju "ВИD", kura veidoja televīzijas programmas Ostankinas Pirmajam kanālam.

Kopš 1991. gada Ļistjevs bija kompānijas galvenais producents, bet kopš 1993. gada viņš bija ģenerāldirektors. Ļistjevs izveidoja televīzijas raidījumus "Brīnumu lauks" (krievu: Поле чудес), "Tēma" (krievu: Тема) un "Sastrēgumstunda" (krievu: Час пик).

1995. g. janvārī Krievijā tika izveidota jaunais televīzijas kanals ORT (Sabiedriskā Krievijas Televīzija), Ļistjevs kļuva tās ģenerāldirektors. Tajā laikā lielas reklāmas aģentūras, tajā skaitā Sergejam Ļisovskam piederošs "Premjer-SV" kontrolēja visu reklāmu televīzīja un naudas plusmu. Lai izmaiņīt šo situāciju, kompānijas vadība pieņēma lēmumu pārtraukt reklāmu ORT un pasludināja reklāmas moratoriju. Šo lēmumu daži uzskata par Ļistjeva slepkavības iemeslu.

1995. gada 1. martā Ļistjevs tika nošauts savas mājas kāpņutelpā. Pirmā lode trāpīja plecā, bet otrā - galvā.[1] Viņš netika apzagts. Visu 2. martu Ostankinas Pirmajā kanālā rādīja vienīgi Ļistjeva fotogrāfiju uz melna fona un uzrakstu "Vladislavs Ļistjevs ir nogalināts". Savu paziņojumu par šo slepkavību teica arī toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins. Tiek ziņots, ka lietas izmeklētājs tika aizsūtīts piespiedu atvaļinājumā pēc tam, kad pateica, ka ir tuvu vainīgā atrašanai.[2] Noilgums iestājās 2010. gadā.

Vladislavs Ļistjevs apbedīts 4. martā Vagaņkovas kapsētā blakus dzejniekam un aktierim Vladimiram Visockim.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]