Boriss Jeļcins

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Boriss Jeļcins
Boris Yeltsin-2.jpg
1. Krievijas prezidents
Amatā
1991. gada 10. jūlijs — 1999. gada 31. decembris
Viceprezidents (i) Aleksandrs Ruckojs (1991 - 1993)
Premjerministrs Oļegs Lobovs, Jegors Gaidars, Viktors Černomirdins, Sergejs Kirijenko, Jevgēņijs Primakovs, Sergejs Stepašins, Vladimirs Putins
Priekštecis nav
Pēctecis Vladimirs Putins
2. Krievijas premjerministrs
Amatā
1991. gada 6. novembris — 1992. gada 15. jūnijs
Priekštecis Oļegs Lobovs
Pēctecis Jegors Gaidars

Dzimšanas dati 1931. gada 1. februāris
Butka, Krievijas PFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miršanas dati 2007. gada 23. aprīlis
Maskava, Krievija
Politiskā partija PSKP (1961—1990)
Dzīvesbiedrs(-e) Naina Jeļcina

Boriss Jeļcins (krievu: Борис Николаевич Ельцин, 1931. gada 1. februāris2007. gada 23. aprīlis) bija pirmais Krievijas Federācijas prezidents no 1991. gada 10. jūlija līdz 1999. gada 31. decembrim.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1931. gada 1. februārī Sverdlovskas apgabala Talickas rajona Butkas ciemā. 1932. gadā Jeļcina vecāki pārcēlās uz Kazaņu, 1934. gadā OGPU arestēja viņa tēvu Nikolaju un ieslodzīja GULAGa nometnē. Pēc tēva atbrīvošanas 1937. gadā viņa ģimene pārcēlās uz Berezņikiem, kur viņš mācījās pamatskolā (1939-1945), tad 1. vidusskolā (1945-1949). Studēja inženierzinātnes Urālu Politehniskajā institūtā Sverdlovskā (1949-1955). 1963. gadā kļuva par Sverdlovskas celtniecības kombināta galveno inženieri, vēlāk par direktoru.

1976. gadā Jeļcinu iecēla par PSKP Sverdlovskas apgabala komitejas pirmo sekretāru. Perestroikas laikā Jeļcins sākotnēji bija Mihaila Gorbačova reformu atbalstītājs, bet vēlāk viņš kritizēja reformas kā pārāk mērenas un aicināja pāriet uz daudzpartiju demokrātiju. 1987. gadā viņš atkāpās no PSKP CK Politbiroja locekļa amata. 1990. gadā viņu ievēlēja par Krievijas PFSR Augstākās padomes priekšsēdētāju, 1991. gadā par Krievijas PFSR prezidentu, bet pēc PSRS sabrukuma par Krievijas Federācijas prezidentu. Viņu pārvēlēja 1996. gada vēlēšanās. Nepilnu pusgadu pirms nākamajām prezidenta vēlēšanām, kurās Jeļcins tāpat nevarētu piedalīties, viņš atkāpās no sava amata. Par Krievijas pagaidu prezidentu kļuva premjerministrs Vladimirs Putins, kuru vēlāk arī oficiāli ievēlēja par jauno prezidentu. Jeļcins nomira no sirds slimības 2007. gada 23. aprīlī.

Atbalsts Latvijas suverenitātei[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas neatkarības atgūšanas laikā Boriss Jeļcins kā Krievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs vairākas nedēļas pavadīja Jūrmalā, lai kopā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu apspriestu politiska, ekonomiska un sociāla līguma noslēgšanu starp Latvijas Repuliku un Krievijas PFSR kā starp divām suverēnām valstīm.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aleksandrs Olbiks. Boriss Jeļcins Jūrmalā Latvijas Jaunatne Nr. 128, 1990. gada 31. jūlijā, no: barikadopedija.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]