Boriss Jeļcins

Boriss Jeļcins
	1. Krievijas prezidents
	Amatā; 1991. gada 10. jūlijs — 1999. gada 31. decembris
Viceprezidents (i)	Aleksandrs Ruckojs (1991 - 1993)
Premjerministrs	Oļegs Lobovs, Jegors Gaidars, Viktors Černomirdins, Sergejs Kirijenko, Jevgēņijs Primakovs, Sergejs Stepašins, Vladimirs Putins
Priekštecis	nav
Pēctecis	Vladimirs Putins
	2. Krievijas premjerministrs
	Amatā; 1991. gada 6. novembris — 1992. gada 15. jūnijs
Priekštecis	Oļegs Lobovs
Pēctecis	Jegors Gaidars
Dzimšanas dati	1931. gada 1. februāris; Butka, Krievijas PFSR (tagad Krievija)
Miršanas dati	2007. gada 23. aprīlis; Maskava, Krievija
Politiskā partija	PSKP (1961—1990)
Dzīvesbiedrs(-e)	Naina Jeļcina

Boriss Jeļcins (krievu: Борис Николаевич Ельцин, 1931. gada 1. februāris — 2007. gada 23. aprīlis) bija pirmais Krievijas Federācijas prezidents no 1991. gada 10. jūlija līdz 1999. gada 31. decembrim.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1931. gada 1. februārī Sverdlovskas apgabala Talickas rajona Butkas ciemā. 1932. gadā Jeļcina vecāki pārcēlās uz Kazaņu, 1934. gadā OGPU arestēja viņa tēvu Nikolaju un ieslodzīja GULAGa nometnē. Pēc tēva atbrīvošanas 1937. gadā viņa ģimene pārcēlās uz Berezņikiem, kur viņš mācījās pamatskolā (1939-1945), tad 1. vidusskolā (1945-1949). Studēja inženierzinātnes Urālu Politehniskajā institūtā Sverdlovskā (1949-1955). 1963. gadā kļuva par Sverdlovskas celtniecības kombināta galveno inženieri, vēlāk par direktoru.

1976. gadā Jeļcinu iecēla par PSKP Sverdlovskas apgabala komitejas pirmo sekretāru. Perestroikas laikā Jeļcins sākotnēji bija Mihaila Gorbačova reformu atbalstītājs, bet vēlāk viņš kritizēja reformas kā pārāk mērenas un aicināja pāriet uz daudzpartiju demokrātiju. 1987. gadā viņš atkāpās no PSKP CK Politbiroja locekļa amata. 1990. gadā viņu ievēlēja par Krievijas PFSR Augstākās padomes priekšsēdētāju, 1991. gadā par Krievijas PFSR prezidentu, bet pēc PSRS sabrukuma par Krievijas Federācijas prezidentu. Viņu pārvēlēja 1996. gada vēlēšanās. Nepilnu pusgadu pirms nākamajām prezidenta vēlēšanām, kurās Jeļcins tāpat nevarētu piedalīties, viņš atkāpās no sava amata. Par Krievijas pagaidu prezidentu kļuva premjerministrs Vladimirs Putins, kuru vēlāk arī oficiāli ievēlēja par jauno prezidentu. Jeļcins nomira no sirds slimības 2007. gada 23. aprīlī.

Atbalsts Latvijas suverenitātei[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas neatkarības atgūšanas laikā Boriss Jeļcins kā Krievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs vairākas nedēļas pavadīja Jūrmalā, lai kopā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu apspriestu politiska, ekonomiska un sociāla līguma noslēgšanu starp Latvijas Repuliku un Krievijas PFSR kā starp divām suverēnām valstīm.^[1]