Volfenšildi
Volfenšildi (vācu: von Wolffenschild, Wolffenschildt), arī Vulfenšildi vācu: Wulffenschildt zviedru: Wolffenskjöld), bija vācbaltiešu dzimta.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimtas priekštecis bija Rīgas monētu meistars Martens Vulfs (Wulff), ko 1557. gadā Livonijas ordeņa mestrs Heinrihs fon Gālens iecēla par monētu uzraugu (Müntz Wardeyn), 1571. gadā viņš kļuva par Rīgas brīvpilsētas monētu meistaru (Müntzmeister). Tēva amatu pārņēma viņa dēli Heinrihs Vulfs (monētu meistars 1586—1609) Pārdaugavas hercogistes un Martins Vulfs (ap 1615—1633) Zviedru Vidzemes laikā. 1617. gadā Martins Vulfs ieguva savā īpašumā Ropažu muižas daļu (Atzelmoise, vēlāk - Podekai, Podekay) un 1628. gadā Lieljumpravas un Mazjumpravas muižas.
Martina Vulfa dēls Heinrihs Vulfs jaunākais no 1623. gada strādāja par Zviedru Vidzemes karalisko faktoru un vēlākos gados par Zalburgas (Salberget) sudraba kaltuves inspektoru Zviedrijā.[1] 1631. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs viņam dāvāja Lielvārdes draudzes novadu ar muižām (Gut Lennewarden, Ringmoise un Askemoise).[2] 1633. gada 30. augustā Heinrihs Vulfs tika iecelts par Rīgas monētu meistaru. 1646. gada 17. oktobrī H. Vulfu Zviedrijas karaliene Kristīne viņu uzņēma muižnieku kārtā ar dzimtas uzvārdu Volfenšilds.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gustaf Elgenstierna: Den introducerade svenska adelns ättartavlor. Band 8, Stockholm 1934, S. 839.
- Genealogisches Handbuch der Baltischen Ritterschaften. (Neue Folge), Hamburg 2014, Bd. 4, S. 339–347
- Maximilian Gritzner (Bearb.): Der Adel der Russischen Ostseeprovinzen. In: Johann Siebmachers Großes Wappenbuch. Neue Folge. Band III.11 Immatrikulierter Adel. Battenberg-Verlag, München 1979, S. 486, Tfl. 207.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Buchholtz A. Verzeichnis der rigaschen Münz — Wardeine und Münzmeister, von 1517-1705 / Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurland. Riga, 1854. — Bd.7.- S. 458-459./
- ↑ Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands. E. Frantzen, 1836. 65. lpp.