Pāriet uz saturu

Rīgas brīvpilsēta

Vikipēdijas lapa
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga Civitates Orbis Terrarum).
Rīgas pilsētas ģerbonis (1591).

Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561. līdz 1582. gadam,[1] kad Rīga Livonijas kara laikā bija bez sava feodālā senjora un Rīgas rātes sūtņi Vīnē veda sarunas ar Svētās Romas impērijas ķeizaru Maksimiliānu II par tieši ķeizaram pakļautas Impērijas brīvpilsētas (Reichsstadt) statusa piešķiršanu.[2]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes hercogistes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudze, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu pagaidu nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē
Latvijas portāls

1559. gada janvārī krievu karaspēks vojevodas Serebrjanija vadībā iebruka Rīgas arhibīskapijas „Latvju gala” zemēs. Livonijas Konfederācijas karaspēks Rīgas doma dekāna Frīdriha Felkerzāma vadībā devās pretī iebrucējiem, bet cieta pilnīgu sakāvi 17. janvāra kaujā pie Tirzas (vācu: Schlacht bei Tirsen). Kaujā krita lielāka daļa karavīru, ieskaitot 400 bruņinieku un pašu Felkerzāmu. Krievi ieņēma 11 pilsētu un pietuvojās Rīgai, kur Daugavas grīvā sadedzināja Rīgas kuģus. Februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā.

Rigas brīvpilsētas karogs

Brīvpilsētas periods sākās pēc tam, kad Viļņas ūnijas noslēgšanas rezultātā līdzšinējie Rīgas feodālie senjori - Livonijas ordenis (1561) un Rīgas arhibīskaps (1566) pakļāvās Lietuvas dižkunigaitijas virsvarai un tika izveidota Livonijas hercogiste. Lietuva piedāvāja krieviem sadalīt Livoniju (atdot bijušo Tērbatas bīskapijas daļu), tomēr Krievijas cars Ivans IV izlēma turpināt karu. 1566. gada beigās ar Grodņas ūniju tiek izveidota Livonijas un Lietuvas reālūnija.[3]

Rīgas pilsēta turpretī nepiekrita pievienoties Grodņas ūnijai un meklēja iespējas nostiprināt savu neatkarību. Livonijas hetmanis Jānis Hodkevičs mēģināja pakļaut arī Rīgas brīvpilsētu, taču cieta zaudējumu 1567. gada 7. jūlija kaujā, kurā krita ap 30 lietuviešu, bet rīdzinieku pusē tikai 15 vai 16 latviešu ("nevācu") karavīru.[4]

Pēc ilgākām sarunām ar Polijas karali Stefanu Batoriju Drohičinā 1581. gada 14. janvārī tika parakstīts Drohičinas līgums starp Rīgas pilsētu un Polijas-Lietuvas kopvalsti, kas Rīgas pilsoņiem saglabāja atsevišķas privilēģijas, vēlāk sauktas par "Stefana privilēģiju kopumu" (latīņu: Corpus Privilegiorum Stephanorum).[5] Lai pieņemtu Rīgas uzticības zvērestu, karalis Stefans Batorijs 1582. gada 12. martā ieradās Rīgas pilī, kas atradās ārpus tā laika pilsētas robežām. Pilsētas zvērests tika pieņemts 7. aprīlī.

Tomēr jau pēc dažiem gadiem sākās pilsētas namnieku sacelšanās pret pilsētas rāti un Polijas-Lietuvas virsvaru jeb Rīgas Kalendāra nemieri (1584-1589). Par formālo iemeslu kalpoja karaļa Stefana Batorija rīkojums pāriet uz Gregora kalendāru.

Rīgas brīvpilsētas nauda

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā periodā Rīga tika kalta sava nauda ar pilsētas ģerboņa attēlu un uzrakstu, kas apliecināja tās piederību Rīgas pilsētai ("CIVITATIS RIGENSIS"). Rīgas sudraba dālderī (Thaler) ietilpa 4,5 Rīgas sudraba markas (Mark) vai 18 sudraba vērdiņi (Ferding). Savukārt vienā vērdiņā ietilpa 9 zemākas raudzas sudraba šiliņi (Schilling) vai 27 feniņi (Pfennig).[6]

  • 1571. gada Rīgas feniņš ar ģerboni (sudrabs 94, svars 0,26 g, diametrs 12,0 mm).
    1571. gada Rīgas feniņš ar ģerboni (sudrabs 94, svars 0,26 g, diametrs 12,0 mm).
  • Rīgas šiliņš (sudrabs 94, svars 0,90-1,00 g, diametrs 18,0-18,3 mm, kalts 1571.).
    Rīgas šiliņš (sudrabs 94, svars 0,90-1,00 g, diametrs 18,0-18,3 mm, kalts 1571.).
  • Rīgas sudraba vērdiņš (sudrabs 437,5, svars 2,70-2,85 g, diametrs 22,0-23,2 mm, kalts 1564.-1569., 1579.).
    Rīgas sudraba vērdiņš (sudrabs 437,5, svars 2,70-2,85 g, diametrs 22,0-23,2 mm, kalts 1564.-1569., 1579.).
  • Rīgas pusmarka ar lielo pilsētas ģerboni (sudrabs 437,5, svars 5,48-5,70 g, diametrs 24,0 mm, kalta 1565., 1566., 1568., 1572., 1573.).
    Rīgas pusmarka ar lielo pilsētas ģerboni (sudrabs 437,5, svars 5,48-5,70 g, diametrs 24,0 mm, kalta 1565., 1566., 1568., 1572., 1573.).
  • Rīgas sudraba dālderis (svars 27,25 g, diametrs 40,0 mm, kalts 1565., 1572., 1573., 1574., 1576.).
    Rīgas sudraba dālderis (svars 27,25 g, diametrs 40,0 mm, kalts 1565., 1572., 1573., 1574., 1576.).
  • Rīgas trīs zelta dukātu monēta (zelts 986, svars 10,66 g, diametrs 30,0 mm. kalta 1572.).
    Rīgas trīs zelta dukātu monēta (zelts 986, svars 10,66 g, diametrs 30,0 mm. kalta 1572.).

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ juridiski Rīga pārgāja Polijas-Lietuvas pakļautībā pēc Jamas Zapoļskas miera līguma noslēgšanas 1582. gada 15. janvārī
  2. ↑ Alexander von Richter: Geschichte der dem russischen Kaiserthum einverleibten Ostseeprovinzen bis zur Zeit ihrer Vereinigung mit demselben., Theil II, 1. Band, Riga, Verlag von Nicolai Kymmel, 1858, S. 64 (atkārtots izdevums 1972. gadā: Verlag Harro v. Hirschheydt. Hannover.)
  3. ↑ Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 64.
  4. ↑ Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 172 lpp.
  5. ↑ Ralph Tuchtenhagen. Geschichte der baltischen Länder. Beck'sche Reihe. Verlag C.H.Beck München, 2005, S. 37
  6. ↑ The Free City of Riga, 1561-1581
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rīgas_brīvpilsēta&oldid=3833071"