Rīgas brīvpilsēta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmets, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas konfederācija, Livonijas ordenis, Rīgas arhibīskapija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas karaliste, Rīgas brīvpilsēta
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals, Kurzemes kolonijas
Livonijas hercogiste, Inflantijas vaivadija
Zviedru Vidzeme, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Oberosts, Latviešu strēlnieki, Iskolats
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Satversmes sapulce, Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms
Otrais pasaules karš, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561. līdz 1582. gadam,[1] kad Rīga Livonijas kara laikā bija bez sava feodālā senjora un Rīgas rātes sūtņi Vīnē veda sarunas ar Svētās Romas impērijas ķeizaru Maksimiliānu II par tieši ķeizaram pakļautas Impērijas brīvpilsētas (Reichsstadt) statusa piešķiršanu.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga Civitates Orbis Terrarum).

Brīvpilsētas periods sākās pēc tam, kad Viļņas ūnijas noslēgšanas rezultātā līdzšinējie Rīgas feodālie senjori - Livonijas ordenis (1561) un Rīgas arhibīskaps (1566) pakļāvās Lietuvas dižkunigaitijas virsvarai. 1566. gada beigās Lietuvas Seimā Grodņā tika noslēgta Pārdaugavas hercogistes un Lietuvas reālūnija.[3]

Rīgas pilsēta turpretī nepiekrita pievienoties Grodņas ūnijai un meklēja iespējas nostiprināt savu neatkarību. Livonijas hetmanis Jānis Hodkevičs mēģināja pakļaut arī Rīgas brīvpilsētu, taču cieta zaudējumu 1567. gada 7. jūlija kaujā, kurā krita ap 30 lietuviešu, bet rīdzinieku pusē tikai 15 vai 16 latviešu ("nevācu") karavīru.[4]

Pēc ilgākām sarunām ar Polijas karali Stefanu Batoriju Drohičinā 1581. gada 14. janvārī tika parakstīts Drohičinas līgums starp Rīgas pilsētu un Polijas-Lietuvas kopvalsti, kas Rīgas pilsoņiem saglabāja atsevišķas privilēģijas, vēlāk sauktas par "Stefana privilēģiju kopumu" (latīņu: Corpus Privilegiorum Stephanorum).[5] Lai pieņemtu Rīgas uzticības zvērestu, karalis Stefans Batorijs 1581. gada 12. martā ieradās Rīgas pilī, kas atradās ārpus tā laika pilsētas robežām. Pilsētas zvērests tika pieņemts 7. aprīlī.

Tomēr jau pēc dažiem gadiem sākās pilsētas namnieku sacelšanās pret pilsētas rāti un Polijas-Lietuvas virsvaru jeb Rīgas Kalendāra nemieri (1584-1589). Par formālo iemeslu kalpoja karaļa Stefana Batorija rīkojums pāriet uz Gregora kalendāru.

Rīgas brīvpilsētas nauda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā periodā Rīga tika kalta sava nauda ar pilsētas ģerboņa attēlu un uzrakstu, kas apliecināja tās piederību Rīgas pilsētai ("CIVITATIS RIGENSIS"). Rīgas sudraba dālderī (Thaler) ietilpa 4,5 Rīgas sudraba markas (Mark) vai 18 sudraba vērdiņi (Ferding). Savukārt vienā vērdiņā ietilpa 9 zemākas raudzas sudraba šiliņi (Schilling) vai 27 feniņi (Pfennig).[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. juridiski Rīga pārgāja Polijas-Lietuvas pakļautībā pēc Jamas Zapoļskas miera līguma noslēgšanas 1582. gada 15. janvārī
  2. Alexander von Richter: Geschichte der dem russischen Kaiserthum einverleibten Ostseeprovinzen bis zur Zeit ihrer Vereinigung mit demselben., Theil II, 1. Band, Riga, Verlag von Nicolai Kymmel, 1858, S. 64 (atkārtots izdevums 1972. gadā: Verlag Harro v. Hirschheydt. Hannover.
  3. Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 64.
  4. Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 172 lpp.
  5. Ralph Tuchtenhagen. Geschichte der baltischen Länder. Beck'sche Reihe. Verlag C.H.Beck München, 2005, S. 37
  6. The Free City of Riga, 1561-1581