Pāriet uz saturu

Ropažu muiža

Vikipēdijas lapa
Ropažu muižas ēkas (Broce, 1801).
Ropažu muižas karte (1905).

Ropažu pilsmuižas (vācu: Gut Schloß-Rodenpois) kungu māja atradās Ropažu novada Ropažu pagasta Ropažos. Muiža 18. gadsimtā piederēja Kampenhauzenu dzimtai (1751–1835), Apiņu ielas galā Ropažos saglabājusies piramīdas formas dzimtas kapliča.

1751. gadā Ropažu muižu nopirka Johans Kristofs Kampenhauzens (1716-1782), kurš 1762. gadā uzbūvēja jaunu muižas kungu māju, kura bijusi līdzīga Ungurmuižas kungu mājai, kurā saimniekoja viņa tēvs Johans Baltazars fon Kampenhauzens. 1764. gadā viņa vecākā meita Katrīna Doroteja salaulājās ar Ērgļu muižas īpašnieku Frīdrihu Reinholdu fon Bergu (1736-1809), bet otra meita Sofija Elizabete Terēzija (1748-1805) salaulājās ar mākslinieku Voldemāru Dītrihu fon Budbergu (1740-1784). Pēc J.K. Kampenhauzena nāves 1782. gadā viņu apglabāja Ropažu muižas kapličā. Ropažu muižu mantoja abas meitas, bet 19. gadsimta sākumā muiža pārgāja vecākās meitas īpašumā, kura izveidoja 6 ha lielo muižas parku ar Sibīrijas balteglēm un sudrabeglēm. Pēc 1800. gada muižas namam uzbūvēja mūra piebūves. Pēc 1835. gada muižu pārņēma viņas meita Henriete fon Taube (dzimusi fon Berga), kura 1855. gadā Ropažu muižu pārdeva Viktoram fon Volfam (1821–1880). Muižas īpašnieka Džeimsa fon Volfa (1854–1928) laikā turpināja parka pilnveidošanas darbus, muižas parkā izraka dīķi un kanālu. Pēc 1920. gada zemes reformas muižas zemi sadalīja, tās īpašnieks pārcēlās uz dzīvi Vācijā.[1]

Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.

Muižas kungu mājas ēkā bijušas divas rakstāmistabas, zāle, ēdamtelpas, bufete, spēļu istaba, mazgājamā istaba, bērnu istabas un kalpotāju istabas. Ropažu muižas kungu mājas zāles stiklotajās durvīs bija izmantoti gotiskās un kvadrifolija motīvi. Krāsnīm izmantoti glazēti podiņi zaļos vai brūnos toņos. Sienu koka paneļi bija veidoti samērā augsti, ar karnīzi, uz tiem tika eksponēti renesanses laika sudraba trauku atdarinājumi. 1950. gadu otrajā pusē Ropažu muižas ēku nojauca un izmantoja būvmateriāliem.[2]

Kampenhauzena kapliča

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kampenhauzena kapliča Ropažos (Broce, 1791).

Kampenhauzena kapliča būvēta 1780. gadā pēc viņa znota Voldemāra Dītriha fon Budberga zīmēta meta. Tā mūrēta no sarkaniem ķieģeļiem, pamati veidoti no tēstiem dolomītiem. Celtnei uz kubveida pamatbūves ir novietots četrstūrains piramidāls tornis. Pirmā stāva iekštelpā starpstāvu pārsegumu veido krusta velve, sienas apmestas ar kaļķa javu. Pirmā stāva grīda izlikta no sarkanajiem ķieģeļiem. Pagrabs kalpojis kā apbedījumu vieta. 18. gadsimtā Kampenhauzenu, Bergu un Budbergu dzimtu piederīgie aizrāvās ar brīvmūrniecības idejām, tāpēc kapličai izvēlēta piramidāla forma, jo tajā izpaužas dievišķā gara, materiālās pasaules un radīšanas ideja.[3]

Johana Kristofa Broces 1791. gada zīmējuma aprakstā kapenēs pieminēts marmora sarkofāgs J. K. Kampenhauzenam, melna ozolkoka zārks V. D. Budbergam un mācītāja Valtera bērna zārks. Virs kapličas durvīm atradās akmenī iekalti Kampenhauzenu, Bergu un Budbergu dzimtas ģērboņi. Būves priekšpusē iestādīta koku aleja, apkārt bijusi kapsēta. 2010. gadā Lielās talkas ietvaros izvāca atkritumus no kapličas apbedījumu bedres, kapličā ienesa akmens ģērboņus un atjaunoja durvju slēdzeni. Mūsdienās kapliča ir Ropažu evaņģēliskās draudzes īpašums.[3]

Koordinātas: 56°58′12″N 24°37′40″E / 56.97000°N 24.62778°E / 56.97000; 24.62778