WikiLeaks

Vikipēdijas lapa
WikiLeaks
Logo
Pamatinformācija
Lozungs Mēs atveram valdības (We open governments)
Lapas veids dokumentu arhīvs
Īpašnieks The Sunshine Press[1]
Izveidotāji Džūljans Asānžs
Darbību uzsāka 2006. gada decembrī
Komerciāla
Popularitāte pasaule: 861 (2010. gada decembris)[2]
Mājaslapa wikileaks.org

IP adreses:
213.251.145.96
46.59.1.2
Augšējā līmeņa domēnis:
wikileaks.at
wikileaks.ch
wikileaks.de
wikileaks.fi
wikileaks.is
wikileaks.nl
wikileaks.no
Oficiālais spoguļserveru saraksts (1559 serveri 2010. gada 10. decembris[3])

WikiLeaks ir starptautiska organizācija Zviedrijā,[4] kas publicē slepenu informāciju, anonīmus ziņojumus un noplūdušu informāciju citādi nepieejamiem dokumentiem, saglabājot avotu anonimitāti. Tās mājaslapu, kura sāka darbu 2006. gadā, uztur The Sunshine Press.[1] Kā organizācija pati apgalvo, to dibināja Ķīnas disidenti, kā arī žurnālisti, matemātiķi un jaunas kompānijas tehnologi no ASV, Taivānas, Eiropas, Austrālijas un Dienvidāfrikas.[1] Žurnāls The New Yorker (2010. gada 7. jūnijā) rakstīja, ka organizācijas direktors ir Austrālijas žurnālists un interneta aktīvists Džūljans Asānžs (Julian Assange).[5] Gada laikā kopš organizācijas dibināšanas tās datu bāze pieaugusi līdz 1,2 miljoniem dokumentu.[6]

2010. gada jūlijā WikiLeaks izsauca plašu rezonansi pasaules presē, publicējot vairāk nekā 90 000 agrāk nepieejamu dokumentu, kas saistīti ar Afganistānas karu. Tajos pieejama informācija par civiliedzīvotāju upuriem, NATO nespēju uzvarēt Taliban u.c.[7]

Apgalvojumi par Krievijas ietekmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada septembrī Vācijas iknedēļas laikraksts Focus ziņoja, ka saskaņā ar konfidenciāliem Vācijas valdības ziņojumiem, WikiLeaks jau ilgstoši atrodas Krievijas aģentu ietekmē ar mērķi diskreditēt NATO valstu valdības. Žurnālā apgalvots, ka Francijas un Lielbritānijas izlūkošanas dienesti ir nonākuši pie tāda paša secinājuma un ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un premjerministrs Dmitrijs Medvedevs saņem informāciju par to, ko WikiLeaks publicē pirms publiskošanas.[8][9] Focus ziņotais sekoja The New York Times rakstam, kurā tika apgalvots, ka WikiLeaks varētu būt krievu spiegu izmantots kompromitējošas informācijas nopludināšanas rīks par rietumvalstīm.[10]

2016. gada oktobrī CNN ziņoja, kas "tiek uzkrāta informācija par to, ka Krievijas valdība piegādā WikiLeaks informāciju par hakeru iegūtajām e-pasta sarakstēm saistībā ar 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām." Wikileaks nolieguši jebkādu saistību vai sadarbību ar Krieviju.[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Wikileaks:About». Wikileaks. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-03-14. Skatīts: 2009-06-03.
  2. «wikileaks.org – Traffic Details from Alexa». Alexa Internet, Inc. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. decembrī. Skatīts: 2010. gada 10. decembris.
  3. «WikiLeaks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. decembrī. Skatīts: 2010. gada 10. decembrī.
  4. Douglas Haddow. «Grim truths of Wikileaks Iraq video». The Guardian (London), 2010-04-07. Skatīts: 2010-04-07. ... a Sweden based non-profit website
  5. McGreal, Chris. Wikileaks reveals video showing US air crew shooting down Iraqi civilians, The Guardian, 2010-04-05
  6. «Wikileaks has 1.2 million documents?». Wikileaks. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-02-16. Skatīts: 2008-02-28.
  7. «Afghanistan war logs: the unvarnished picture». guardian.co.uk. 2010-07-25. Skatīts: 2010-07-26.
  8. Russischer Geheimdienst nutzt Wikileaks für Kampagnen Focus 23 September 2016
  9. ‘No credibility, used by German spies’: WikiLeaks lambasts Focus’ claim it ‘works for Russia’ RT 24 September 2016
  10. How Russia Often Benefits When Julian Assange Reveals the West’s Secrets The New York Times 31 August 2016
  11. Jim Sciutto, Nicole Gaouette and Ryan Browne (October 14, 2016). US finds growing evidence Russia feeding emails to WikiLeaks. CNN. Retrieved: October 14, 2016.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]