Ksenofioforas
 | Šo rakstu kāds šobrīd pārstrādā. Lūdzu, nelabo šo rakstu, kamēr šis paziņojums ir redzams, lai izvairītos no labošanas konfliktiem. Pēdējo izmaiņu veica Jānis U. pirms 2 dienām. Lūdzu, izņem šo paziņojumu, ja raksts nav labots vairāk nekā septiņas dienas. Ja Tu esi dalībnieks, kas ievietojis šo paziņojumu, tad pēc raksta papildināšanas noņem paziņojumu vai arī nomaini uz {{ilgstošā labošanā}}. |
| Ksenofioforas Xenophyophoroidea Lister, 1909 | |
|---|---|
 Ksenofiofora | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Rhizaria |
| Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
| Klase | Monotalamejas (Monothalamea) |
| Apakškārta | Ksenofioforas (Xenophyophoroidea) |
| Iedalījums | |
 Ksenofioforas Vikikrātuvē | |
Ksenofioforas (Xenophyophoroidea) ir dziļūdens foraminīferu grupa, kas līdz 2015. gadam tika uzskatīta par Xenophyophorea Schulze, 1904 klasi, taču DNS sekvinēšanas rezultāti parādīja, ka tā ir iekļaujama monotalameju klasē kā virsdzimta vai apakškārta. To piedēvē dāņu zoologam Olem Seheram Tendalam pamatojoties uz viņa 1972. gada monogrāfiju vai arī britu zoologam Džozefam Džeksonam Listeram, kurš 1909. gadā izdalīja Xenophyophoridae dzimtu. Ģeohronoloģiski ksenofioforas ir zināmas no eocēna līdz mūsdienām.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ksenofioforas ir daudzskaitlīgas, taču, dzīvojot dziļūdens apstākļos, tās ir izpētītas nepilnīgi. Tie ir vienšūņi, taču ar daudziem kodoliem. Daudzi no tiem veido plānas un sarežģītas aglutinētas (cementētas) čaulas — apvalkus, kas bieži vien sastāv no kalcija karbonāta un ar organisku cementu sacementētiem neorganiskiem svešķermeņiem (ksenofijiem). Izmēros ksenofioforu čaulas var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem vienšūņiem. Čaulu mīkstums un struktūra ļauj tām variēt no mīkstām saņurcītām formām līdz vēdekļveidīgām un sarežģītām struktūrām. Dažas čaulas var būt sfēriskas, diskveidīgas, neregulāru plātņu veidā, vai arī kā sarežģītas formas plātnes, līdzīgas ziediem, caurulēm, cauruļu tīklam, tīklveidīgas, sazarotas, vai neregulāri saņurcītas. Vietējie vides apstākļi, kā, piemēram, staumju ātrums un virziens, daļēji var ietekmēt čaulu formu. Apvalki parasti ir trausli un var veidot kā dobas, tā arī pildītas struktūras un variēt pēc konsistences no mīstiem un lokaniem līdz cietiem un trausliem.
Protoplazma ir veidota kā sazarots daudzkodolu plazmodijs, kuru iekļauj caurspīdīgs cauruļveida organisks apvalks. Šie divi elementi kopā veido granellāru sistēmu, kas sastāda apmēram 0,1–5% no kopējā apvalka tilpuma. Specifiska ksenofioforu īpatnība ir uzkrāties protoplazmā daudziem 2-5 μm lieliem bārija sulfāta kristāliem, sauktiem par granellām. Granellāri ir cieši saistīti un bieži vien sapīti ar tumši krāsotiem sterkomaru pavedieniem un masām, kas veido neatņemamu un reizēm dominējošo čaulas struktūras daļu. Granellāri un starkomari kopā sazarojas cauri čaulas iekšējai daļai un ir labi redzami, kad dzīvas čaulas tiek pārlauztas.
Ekoloģija un dzīvesveids
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ksenofioforas ir dziļūdens organismi un ir sastopamas dziļumos pārsvarā no 500 līdz 8000 metriem (konstatētas arī Marianas ieplakā 10 640 m dziļumā), īpaši daudzskaitlīgas tās ir reģionos, kuros ir lielas barības vielu plūsmas, piemēram, zem apvelinga apgabaliem un nogāzēs saistītās ar dziļūdens ieplakām, zemūdens kanjoniem, zemūdens kalnu un kontinentālajās nogāzēs. Ksenofioforu lielākā daļa dzīvo epifauniski mīkstajos nogulumos, bet Occultammina ģints ir infauniska. Dažu ģinšu sugas reizēm ir sastopamas uz cietiem substrātiem, bet Semipsammina dzīvo tikai uz cietiem substrātiem.
Ksenofioforas uzkrāj lielu daudzumu smalku nosēdumu, kas kalpo tām par barību un materiālu čaulu veidošanai. Barības daļiņu (nosēdumu) sagremošana, visdrīzāk, notiek ārpus šūnas un paliekas tiek sapakotas fekāliju lodītēs (sterkomos), kuras uzkrājas čaulas iekšpusē. Ir norādes uz to, ka dzimumvairošanās notiek ar gametogāmijas palīdzību un ietver sevī divvicu gametas, kuras dod sākumu amēbveidīgajai stadijai. Ir ziņas, kas norāda uz to, ka dažas ksenofioforas aug epizodiski ātrās augšanas fāzēs, kas ilgst 2-3 dienas, kuras nodalītas ar daudz ilgākiem miera periodiem.[1]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ksenofioforu dzimtas un incertae sedis ģintis:[2]:
- apakškārta: Xenophyophoroidea Lister, 1909
- dzimta: Psamminidae Haeckel, 1889
- dzimta: Stannomidae Haeckel, 1889
- Incertae sedis
- ģints: Abyssalia Gooday & Holzmann, 2020
- ģints: Benkovacina Seilacher & Mrinjek, 2011 †
- ģints: Bizarria Gooday & Holzmann, 2017
- ģints: Claraclippia Gooday & Holzmann, 2024
- ģints: Moanammina Gooday & Holzmann, 2020
- ģints: Nazareammina Gooday, Aranda da Silva & Pawlowski, 2011
- ģints: Stereodiktyoma Gooday & Holzmann, 2024
- ģints: Tendalia Gooday & Holzmann, 2017
(†) - izmirušu organismu grupa.