Zēns un gārnis
Zēns un gārnis | |
---|---|
Oriģinālais nosaukums | 君たちはどう生きるか |
Režisors | Hajao Mijadzaki |
Producents | Tošio Sudzuki |
Scenārija autors | Hajao Mijadzaki |
Galvenajās lomās | |
Mūzika | Džo Hisaiši |
Operators | Atsuši Okui |
Montāža | Takeši Sejama |
Izplatītājs | Toho |
Izdošana |
|
Ilgums | 124 min |
Valsts | Japāna |
Valoda | japāņu |
Kopējie ienākumi | 173,8 miljoni US$[1] |
IMDb profils |
"Zēns un gārnis" (japāņu: 君たちはどう生きるか, Kimitachi wa Dō Ikiru ka) ir 2023. gada Japānas animācijas filma, kuras scenārija autors un režisors ir Hajao Mijadzaki. Filmu producēja Studio Ghibli. Filmas nosaukums japāņu valodā nozīmē "Kā jūs dzīvojat?"; tā ir atsauce uz 1937. gada tāda paša nosaukuma romānu, kura autors Gendzaburo Jošino parādās filmā, taču filmas sižets nav saistīts ar romāna notikumiem. Filmā ietverti autobiogrāfiski elementi no paša režisora bērnības, piemēram, mātes zaudējums, bērnība Otrā pasaules kara laikā un pārcelšanās no Tokijas uz laukiem.[2]
Producents Tošio Sudzuki apgalvoja, ka "Zēns un gārnis" ir līdz šim visdārgākā Japānā producētā filma.
Filmas pirmizrāde notika 2023. gada 14. jūlijā Japānā un to izplatīja Toho. Filmu demonstrēja gan parastajos kinoteātros, gan augstākās kvalitātes formātos, piemēram, IMAX. Pirms filmas pirmizrādes to apzināti nereklamēja, jo Ghibli izvēlējās pirms Japānas pirmizrādes neizdot nevienu filmas reklāmklipu, attēlu, sižeta izklāstu vai informāciju par aktieriem, izņemot vienu plakātu.
Filma saņēma kritiķu atzinību un visā pasaulē iekasējusi gandrīz 140 miljonus ASV dolāru. Starp daudzajām atzinībām tā ieguva arī Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma, tādējādi kļūstot par pirmo ar roku zīmēto animācijas filmu, kas nav angļu valodā, kā arī Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā "Labākā animācijas filma".[3]
Sižets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tokija, Otrā pasaules kara beigu posms Klusajā okeānā. 11 gadus vecais Mahito ugunsgrēkā zaudē māti un patveras pie sava tēva mātes dzimtajā pilsētā. Viņi pārceļas uz vecu savrupmāju lielā īpašumā, kurā atrodas nomaļš tornis, kur sācis ligzdot pelēkais gārnis.
Mahito ir dalītas jūtas pret savu tēvu, kurš vada kara materiālu ražotni, un savu jauno pamāti Nacuko, kas ir viņa mātes jaunākā māsa. Viņš atsvešinās arī skolā. Mahito uzzina, ka torni uzcēlis viņa mātes tēvocis, kurš beigās tajā pazuda un nekad vairs nav redzēts.
Kādu dienu Nacuko pēkšņi pazūd, tāpēc Mahito dodas uz torni, lai viņu meklētu. Pelēkā gārņa vadīts, viņš neviļus nonāk citā pasaulē. Mahito attopas dīvainā valstībā, kur vienlaikus pastāv dzīvie un mirušie. Satiekot tās pārsteidzošos iemītniekus, viņš iepazīst pasaules noslēpumus.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «The Boy and the Heron (2023)». Box Office Mojo. Skatīts: 2024. gada 1. jūlijā.
- ↑ «Ģimenes kino Ziemassvētku brīvdienām – filmas, ko ieplānot». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-17.
- ↑ Andrew Pulver. «The Boy and the Heron, Hayao Miyazaki’s last film, wins Oscar for best animation». The Guardian (en-GB), 2024-03-10. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-12.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- allmovie identifikators vm13288325218 nav derīgs.
- Metacritic profils (angliski)
- Rotten Tomatoes profils (angliski)
Šis ar anime un mangu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|