Zivju gārnis
| Zivju gārnis Ardea cinerea (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Pelikānveidīgie (Pelecaniformes) |
| Dzimta | Gārņu dzimta (Ardeidae) |
| Apakšdzimta | Gārņu apakšdzimta (Ardeinae) |
| Ģints | Gārņi (Ardea) |
| Suga | Zivju gārnis (Ardea cinerea) |
| Izplatība | |
 Sastopams ligzdošanas sezonā
Sastopams ziemošanas sezonā
Sastopams visu gadu kā nometnieks | |
 Zivju gārnis Vikikrātuvē | |
Zivju gārnis jeb dzēse[1] (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea). Sugai ir 4 pasugas. Zivju gārnim ir plašs izplatības areāls, tas mājo Eirāzijā no Rietumeiropas līdz Mandžūrijai un Indijai, kā arī Āfrikā. Ziemeļu daļā ligzdojošie putni ir gājputni, kas ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša un Āzijas dienvidos.[2] Daļa putnu pārziemo ligzdošanas apgabalos.[3] Vasarā Norvēģijā to var novērot pat aiz polārā loka gar jūras krastu. Latvijā zivju gārnis ir parasts ligzdotājs un caurceļotājs, tas sastopams izkliedēti visā teritorijā. Tā tuvākais radinieks ir lielais zilais gārnis (Ardea herodias), kas dzīvo Ziemeļamerikā.
Latvijā ligzdo apmēram 1100—1500 zivju gārņu pāri. Pēdējos gados ligzdojošo pāru skaits pieaug.[3] Lielākā daļa no Latvijā ligzdojošiem zivju gārņiem ziemā dodas uz dienvidiem, bet daži īpatņi mēdz pārziemot, biežāk Kurzemē un Rīgas apkārtnē. Ziemotāju skaits ir saistīts ar laika apstākļiem ziemā (siltākās ziemās to skaits ir lielāks, bet aukstās — mazāks), tomēr kopumā pēdējos gados tas pieaug un šobrīd Latvijā regulāri ziemo no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem zivju gārņu.[3]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Zivju gārnis ir liela auguma putns. Tā ķermeņa augstums ir 90—100 cm, spārnu izplētums 175—195 cm, svars 1—2 kg. Pamatā tā apspalvojums ir zilpelēkā krāsā. Pavēdere nedaudz gaišāka, bet spārnu gali nedaudz tumšāki. Zilpelēkā gārņa krāsa lieliski saplūst ar ūdeņiem, kuros tas pavada lielāko dienas daļu.[1] Pieaugušiem putniem ir balta galva ar divām platām, melnām joslām, kas sākas pie acīm. Jauniem putniem platās joslas atrodas vairāk uz galvas vidus, un tās ir tumši pelēkas. Kakla priekšpusē garens, pagarinātu spalvu rotājums; uz pakauša — pagarinātu spalvu, nokarens cekuls. Zivju gārnim ir spēcīgs un ass knābis, kas dzimumbriedumu sasniegušiem putniem ir oranždzeltenā krāsā. Tā gals smails kā šķēpam. Zivju gārnim ir lēns lidojums, lidojot kakls saliekts "S" formā kā visiem pelikānveidīgajiem putniem, bet garās kājas izstieptas taisni atpakaļ. Kājas ir zaļganpelēkā krāsā, bet riesta laikā kļūst dzeltenzaļas.[1] Abi dzimumi izskatās līdzīgi, mātītes ir tikai nedaudz mazākas.
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zivju gārņa galvenā barība ir zivis. Pie izdevības tas medī arī dažādus citus nelielus dzīvniekus, kā abiniekus, kukaiņus, kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes, nelielus zīdītājus, pārsvarā grauzējus, putnu mazuļus un rāpuļus, kā zalkšus, ķirzakas, kā arī posmtārpus (sliekas un dēles).
Medījot gārnis vai nu nekustīgi stāv, kaklu ierāvis un visbiežāk uz vienas kājas, vai lēnām bradā pa ūdenstilpes seklumu, turklāt dziļākas vietas tas bez grūtībām pārpeld.[1] Gārnis gaida, kad cirtiena attālumā parādīsies kāds medījums. Ne vienmēr, stāvot ūdenī, gārnis vēro ūdens dzīvniekus, reizēm tas vēro krastu, uzmanot kādas peles alu.[1] Pamanījis medījumu, gārnis to apskata un novērtē attālumu, pēc tam seko zibenīgs cirtiens ar aso knābi. Ja zivs ir lielāka, tā tiek nobeigta ar knābja sitieniem un norīta ar galvu pa priekšu. Reizēm gārnis lielāku medījumu aiznes uz drošāku vietu, piemēram, augstu koka zaru.[1]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_-2_on_nest.jpg)
_(7).jpg)
Zivju gārņi parasti ligzdo kolonijās, būvējot ligzdu augstu kokos. Tomēr reizēm tie ligzdo atsevišķi no pārējiem zivju gārņiem.[1] Ligzdai izvēlētie koki atrodas ūdenstilpju tuvumā. Ligzda tiek būvēta platformas veida, tā ir augsta, liela, bet diezgan vaļīgi krauta (caurspīdīga). No apakšas ar binokļa palīdzību var saskaitīt gārņa olas. Būvniecībai tiek izmantoti nelieli zari, zāle, saknes un niedres. Ligzdu pāris būvē kopīgi, bet zivju gārņiem ir raksturīga darbu dalīšana: tēviņš sagādā būvniecības materiālus, bet mātīte vij un krauj ligzdu. Jaunu ligzdu būvē apmēram nedēļu, tā ir apmēram 50 cm augsta un 70—80 cm plata.[1]. Dažreiz tiek labota un izmantota vecā ligzda. Reizēm tā tiek būvēta uz zemes niedrāju sagāzumos vai slapjās vietās augošos krūmos, kas atrodas lielās ūdenstilpēs. Zivju gārņi labi sadzīvo ar citu sugu ligzdojošiem putniem, bet savu ligzdu veido augstāk kā kaimiņiem.[1]
Pirmie pavasarī no ziemošanas atgriežas tēviņi. Tie ieņem ligzdas vietu, kas jānosargā no konkurentiem, tādēļ starp tēviņiem izceļas kautiņi un ķīviņi. Mātītes atlido vēlāk un izvēlas tēviņu ar tā ligzdas vietu. Lai pievilinātu mātītes, tēviņi izrādās, klabinot knābjus. Zivju gārņi veido monogāmus pārus uz vienu sezonu. Arī mātītes savā starpā var saplūkties, ja nolūkojušas vienu tēviņu.[1] Dējumā ir 3—5 gaišas, zili zaļas apmēram 6 cm garas olas. Kamēr mātīte dēj olas, tēviņš to baro. Tiklīdz ir izdēta pirmā ola, mātīte sāk perēt. Kad dējums ir pilns, olas pārmaiņus perē arī tēviņš, tomēr lielāko daļu laika to dara mātīte. Vecāki viens otru nomaina perējot, kamēr otrs dodas medībās. Inkubācijas periods ilgst 24—27 dienas. Tikko izšķīlušies putnēni ir bezpalīdzīgi un klāti retām, pelēkām pūciņām, bet to acis ir vaļā. Spalvas sāk augt ne ātrāk kā pēc nedēļas. Visi putnēni neizšķiļas vienlaikus, tāpēc pirmais putnēns ligzdā parasti ir visspēcīgākais un lielākais. Gārņu mazuļi ir ligzdguļi, un pirmās divas nedēļas guļ vai tup perēkļos, pēc tam sāk celties kājās. Jaunie putni sāk lidot pēc 6—7 nedēļām. Putnēnus baro abi vecāki, turklāt pirmās 3 nedēļas viens no vecākiem visu laiku atrodas pie nevarīgajiem mazuļiem, tos apsargājot un vajadzības gadījumā ar spārniem veidojot nojumi, lai aizsargātu no saules vai lietus. Barība tiek dota, to atrijot putnēnu rīklēs.[1]
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zivju gārnim ir 4 pasugas:
- Ardea cinerea cinerea — nominālpasuga, sastopama Eiropā, Āfrikā un Āzijas rietumos;
- Ardea cinerea jouyi — sastopams Āzijas austrumdaļā;
- Ardea cinerea firasa — sastopams Madagaskarā
- Ardea cinerea monicae — sastopams Mauritānijā un Argīnas līča salās.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 «Stārķa radinieks ar ērgļa atvēzienu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 11. martā.
- ↑ «Ardea cinerea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. septembrī. Skatīts: 2011. gada 12. martā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Zivju gārnis Ardea cinerea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. augustā. Skatīts: 2011. gada 11. martā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zivju gārnis |
- Kolonijās ligzdojošo zivju gārņu (Ardea cinerea) un jūraskraukļu (Phalacrocorax carbo) ietekme uz Latvijas ezera salu augu valsti Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- Zivju gārņa foto galerija Arhivēts 2011. gada 16. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (poga.lv)
- Putni (Aves) Arhivēts 2012. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Zivju gārņa foto galerija (latvijasputni.lv)
- Zivju gārņa foto galerija (putnubildes.lv)
- ARKive: Grey heron (Ardea cinerea)