Zaķskābenes
| Zaķskābenes Oxalis (Linnaeus) | |
|---|---|
 Ragainā zaķskābene (Oxalis corniculata) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Zaķskābeņu rinda (Oxalidales) |
| Dzimta | Zaķskābeņu dzimta (Oxalidaceae) |
| Ģints | Zaķskābenes (Oxalis) |
 Zaķskābenes Vikikrātuvē | |
Zaķskābenes (Oxalis) ir lielākā zaķskābeņu dzimtas ģints, kurai ir kosmopolītisks izplatības areāls.[1] Ģintī ir klasificētas aptuveni 550 sugas,[1] no kurām 4 ir sastopamas arī Latvijā.[2] Dažas sugas tiek izmantotas dekoratīviem nolūkiem, kā arī uzturā.
Sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā ir sastopamas šādas zaķskābeņu sugas:[2]
- Dilēna zaķskābene (Oxalis dillenii) Jacq.
- Eiropas zaķskābene (Oxalis stricta) L.
- Meža zaķskābene (Oxalis acetosella) L.
- Ragainā zaķskābene (Oxalis corniculata) L.
Citas sugas (nepilns saraksts):[1]
- Oxalis adenophylla
- Oxalis albicans
- Oxalis alpina
- Oxalis ambigua
- Oxalis articulata Savign.
- Oxalis dehradunensis
- Oxalis depressa
- Oxalis ecuadorensis
- Oxalis enneaphylla
- Oxalis exilis
- Oxalis illinoensis
- Oxalis inaequalis
- Oxalis incarnata L.
- Oxalis lasiandra
- Oxalis latifolia Kunth
- Oxalis norlindiana
- Oxalis obliquifolia
- Oxalis oregana
- Oxalis ortgiesii Regel
- Oxalis pennelliana
- Oxalis virginea
- Oxalis versicolor
- Oxalis violacea
- Oxalis vulcanicola
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dažas sugas, piemēram, Oxalis versicolor, tiek audzētas kā krāšņumaugi, to ziedu un interesanto lapu dēļ. Augi, kuru sugām raksturīgas četras lapas, it sevišķi Oxalis tetraphylla, dažreiz tiek maldīgi pārdoti kā "četrlapu āboliņi".
Zaķskābenes tiek arī plaši lietotas pārtikā, piemēram meža zaķskābeni (Oxalis acetosella) cilvēki ir izmantojuši uzturā jau tūkstošiem gadu.[3] Tās lapas tiek ēstas svaigas vai arī tās var tikt sakaltētas, lai iegūtu tēju, kurai ir izteikta citrusa garša. Oxalis tuberosa ir sulīgi, ēdami bumbuļi, kuri jau sen tiek kultivēti pārtikai Kolumbijā un citviet Dienvidamerikas Andu kalnos, kā arī Jaunzēlandē to audzē un pārdod kā "Jaunzēlandes jamsu" (lai gan tas nav īsts jamss). Jūrnieki, kas ceļoja pa Patagoniju, kā C vitamīna avotu ēda Oxalis enneaphylla lapas, lai izvairītos no cingas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Oxalis L. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2023-08-18.
- ↑ 2,0 2,1 «Zaķskābeņu dzimta - Oxalidaceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-08-18.
- ↑ James A. Duke. Handbook of Edible Weeds: Herbal Reference Library. CRC Press, 2000-11-10. ISBN 978-0-8493-2946-3.