Zaķu grīslis

Vikipēdijas lapa
Zaķu grīslis
Carex leporina (L.)
Zaķu grīslis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGrīšļu dzimta (Cyperaceae)
ĢintsGrīšļi (Carex)
SugaZaķu grīslis (Carex leporina)
Sinonīmi
Carex ovalis Gooden.

Zaķu grīslis (latīņu: Carex leporina) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā, rietumu un centrālajā Āzijā.

Latvijā bieži visā teritorijā, pļavās, atmatās, gar dzelzceļiem, mežos un krūmājos.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaķu grīslis ir daudzgadīgs, 10-60 cm garš grīšļu dzimtas lakstaugs, kurš pieder vienādvārpu grīšļu grupai, jo tam vīrišķie ziedi atrodas vārpiņu apakšdaļā.

Augs veido ceru. Tā lapas ir šauras, 10-20 cm garas, taču īsākas nekā stublājs, un 0,2-0,3 cm platas, to mala ir raupja. Ziedkopa ir 2-4 cm īsa, ļoti blīva, parasti satur 4-7 ovālas vārpiņas. Seglapa ir īsa un šaura vai dažreiz tās pat nav. Augļa pūslīši ir gaišbrūni, ar garu gala daļu un divzobainu knābīti, tie ir gandrīz vienāda garuma ar segplēksni. Pūslīša mala jau no pamata ir ar gaišu spārnu. Lancetiskās segplēksnes šķautne ir zaļa, mala gaiša, plēvjaina, gals nosmailots. Zied maijā un jūnijā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «zaķu grīslis - Carex leporina L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-21.