Zapadnaja Dvina
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par upi skatīt rakstu Daugava.
| Zapadnaja Dvina | |
|---|---|
| Pilsēta | |
| Западная Двина | |
|
Ūdenstornis Zapadnaja Dvinas dzelzceļa stacijā | |
| Koordinātas: 56°16′N 32°04′E / 56.267°N 32.067°EKoordinātas: 56°16′N 32°04′E / 56.267°N 32.067°E | |
| Valsts |
|
| Apgabals | Tveras apgabals |
| Rajons | Zapadnaja Dvinas rajons |
| Dibināta | 1900. gadā |
| Pilsētas tiesības | no 1937. gada |
| Platība | |
| • Kopējā | 13 km2 |
| Augstums | 185 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 7 869 |
| • blīvums | 605,3/km² |
| Laika josla | MSK (UTC+3) |
| Pasta indekss | 172610, 172611 |
| Tālruņu kods | (+7) 48265 |
| Mājaslapa |
gorodzapdvina |
|
| |
Zapadnaja Dvina (krievu: Западная Двина) ir pilsēta Krievijas Tveras apgabala Zapadnaja Dvinas rajonā un tā administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies Valdaja augstienes dienvidu malā, Daugavas labajā krastā. Attālums līdz apgabala centram Tverai — 275 km.
Pilsēta atrodas 8 km uz dienvidiem no autoceļa M9. Tai ir sava dzelzceļa stacija, kas atrodas dzelzceļa līnijā Rīga—Veļikije Luki—Maskava.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]
Zapadnaja Dvina dibināta 1900. gadā kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā Ventspils—Maskava. Tolaik tā atradās Pleskavas guberņas Toropecas apriņķī.
1927. gadā apdzīvotajai vietai piešķīra pilsētciemata statusu. Vienlaikus Padomju Savienībā veica administratīvi teritoriālo reformu, likvidējot guberņas un apriņķus (krievu: уезд), tos aizstājot ar apgabaliem un apriņķiem (krievu: округ). Tā Zapadnaja Dvina nonāca Ļeņingradas apgabala Veļikije Luku apriņķa Oktobra rajonā. Vēlāk rajona administratīvo centru pārcēla no Staraja Toropas uz Zapadnaja Dvinu. No 1929. līdz 1935. gadam Zapadnaja Dvinu ar Oktobra rajonu iekļāva Rietumu apgabalā, bet pēc tam — Kaļiņinas apgabalā.[2] 1937. gada 1. decembrī Zapadnaja Dvinai piešķīra pilsētas statusu.[3]
Otrā pasaules kara laikā Zapadnaja Dvina atradās Trešā reiha okupācijā no 1941. gada 6. oktobra līdz tās atbrīvošanai Toropecas-Holmas ofensīvas ietvaros 1942. gada 21. janvārī. Kauju rezultātā pilsēta smagi cieta, taču pirmajos pēckara gados to pilnībā atjaunoja.[4]
2014. gada 29. jūlijā ar Krievijas valdības lēmumu nr. 1398-р "Par monopilsētu saraksta apstiprināšanu" Zapadnaja Dvinu iekļāva sarakstā "Monoprofila pašvaldības Krievijas Federācijā ar nelabvēlīgiem socioekonomiskajiem apstākļiem".[5]
Demogrāfija
[labot | labot pirmkodu]
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Viskrievijas 2020. gada tautskaites rezultāti (stāvoklis uz 2021. gada 1. oktobri).
- ↑ «Западная Двина. Lielā krievu enciklopēdija, 10. sējums, 239». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. augustā.
- ↑ Денисов С. (30). "Западнодвинский район в зеркале истории и цифрах статистики [Zapadnaja Dvinskas rajons vēstures spogulī un statistikas ciparos]" (ru). Авангард, газета Западнодвинского района (25 (10323)). Arhivēts no oriģināla 2018. gada 28. septembrī.
- ↑ «Западная Двина//Энциклопедический справочник «Тверская область»» (krievu). region.tverlib.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. augustā. Skatīts: 2021. gada 19. augustā.
- ↑ «Распоряжение Правительства РФ от 29.07.2014 № 1398-р». ru.wikisource.org.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zapadnaja Dvina.
| ||||||||||