Zelta rīsi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zelta rīsi (pa labi) salīdzinājumā ar parastiem rīsiem (pa kreisi)

Zelta rīsi ir ar ģenētisko pārveidošanu radīts ar bēta karotīnu bagātināts rīsu (Oryza sativa) paveids. Cilvēka organismā bēta karotīns ir nepieciešams A vitamīna sintezēšanai, kas ir būtisks redzes un ādas veselīguma uzturēšanai, kā arī nervu šūnu stiprināšanai.[1] Zelta rīsi tika radīti ar mērķi novērst A vitamīna trūkumu cilvēka organismā, kas sevišķi aktuāls ir Āzijā, kur rīsi, kuru sastāvā nav bēta karotīna, ir uztura pamatsastāvdaļa.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā ar zelta rīsiem saistītā zinātniskā publikācija parādījās 2000. gadā — Šveices zinātnieks Ingo Potrikus (Ingo Potrykus) un Vācijas zinātnieks Peters Beijers (Peter Beyer) pēc 8 gadus ilgiem pētījumiem prezentēja jaunu biotehnoloģiju, ievietojot rīsa gēnā psy gēnu no narcises un crt I gēnu no augsnes baktērijas Erwinia uredovora.[2] Bēta karotīna deva šajos ģenētiski pārveidotajos rīsos bija neliela, un, lai uzņemtu ieteicamo dienas A vitamīna devu, bija jāapēd vairāki kilogrami zelta rīsu dienā. 2005. gadā Šveicas agroķīmijas un sēklu ražotājs Syngenta radīja otrās paaudzes zelta rīsus, narcises gēna vietā ievietojot kukurūzas gēnu — šajos zelta rīsos bioloģiski pieejamā bēta karotīna daudzums atbilst cilvēka uztura vajadzībām.[2]

A vitamīna trūkuma problēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu valstīs izteikta A vitamīna trūkuma problēma nepastāv, jo tas tiek uzņemts ar uzturu (gaļu, oranžas krāsas augiem), bet Āzijas valstīs, kur cilvēku maltītes pamatā ir rīsi, kas nesatur bēta karotīnu, rodas ar A vitamīna trūkumu saistītas veselības problēmas, piemēram, sausās acs sindroms, kas var izraisīt aklumu. A vitamīna trūkums ir cēlonis 1—2 miljoniem nāves gadījumu, 500 000 neatgriezeniska akluma un miljoniem sausās acs sindroma gadījumiem.[3]

Kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zelta rīsu biotehnoloģijas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem izvairīties no A vitamīna deficīta radītām veselības problēmām un padarīt veselīgu uzturu pieejamu lielākai sabiedrības daļai, bet ģenētiski pārveidotu rīsu idejai ir arī kritiķi. Greenpeace uzskata, ka zelta rīsu kultivēšana stimulēs plašāku ģenētiski pārveidotu organismu izmantošanu lauksaimniecībā[4], pastāv bažas, ka zelta rīsu ieviešana lauksaimniecībā veicinātu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. 2008. gadā Pasaules Veselības organizācijas nepietiekama uztura speciālists Frančesko Branka (Francesco Branca) paudis, ka daudz efektīvāk par ģenētiski pārveidotu rīsu ieviešanu lauksaimniecībā būtu mācīt cilvēkiem audzēt burkānus un citus ar A vitamīnu bagātus augus.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. A vitamīns
  2. 2,0 2,1 Bohanec, B. & Alkalaj, A. 2016. Yes to GMOs! : for us and environment. Ljubljana, Genanetic
  3. Humphrey, J.H., West, K.P. Jr., Sommer., A. 1992. Vitamin A deficiency and attributable mortality among under-5-year-olds. WHO bulletin. 70: 225 - 232.
  4. Greenpeace. 2005. All that Glitters is not Gold: The False Hope of Golden Rice Archived 2013. gada 1. augustā, at the Wayback Machine.
  5. http://science.sciencemag.org/content/320/5875/468

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]