Zenta Ozola
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Zenta Ozola (dzimusi 1923. gada 2. decembrī, mirusi 1942. gada 9. decembrī) bija Sarkanās armijas sanitārā instruktore un komjauniete.
Piedzimusi 1923. gadā Rīgā, mācījusies 2. vidusskolā (kopš 1940. gada — 5. vidusskola). Ozola bija komjaunatnes aktīviste. 1941. gada jūnijā notika vidusskolas izlaidums, 22. jūnijā sākās Lielais Tēvijas karš, Ozola evakuējās uz Krievijas PFSR.
1941. gada oktobrī brīvprātīgi iestājās 201. latviešu strēlnieku divīzijas 122. pulkā. Sākumā norīkota darbā divīzijas avīzē, vēlāk panākusi savu pārcelšanu sanitārajā nodaļā. Ozolai bija sanitārās instruktores amats un staršinas pakāpe. No 1942. gada oktobra strādāja laikraksta "Latvijas Strēlnieks" redakcijā. Vienā dienā (1942. gada 12. augustā) no kaujas lauka izglāba 32 cilvēkus, savāca 2500 patronu un 120 granātas. Par šo varonību padomju iestādes pēc nāves[1] apbalvoja Zentu ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.
Gāja bojā no šķembas 1942. gada 9. decembrī Demjanskas katlā, glābjot ievainotos karavīrus un piegādājot munīciju. 1958. gadā pārapbedīta Rīgas Brāļu kapos. Uz sākotnējās kapu piemiņas zīmes virs vārda, uzvārda un dzīves gadiem bija izkalta piecstaru zvaigzne, mūsdienās uzstādīta zīme ar krustu zvaigznes vietā.[2]
Pēc kara Zentas Ozolas vārdā tika nosaukta viņas pabeigtā skola (Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola, tagad — Rīgas Valsts vācu ģimnāzija) un 1973. gadā Gdaņskā uzbūvētais Latvijas Valsts jūras kuģniecības refrižeratorkuģis "Зента Озола" (kopš 1994. gada — "Zenia II" zem Panamas karoga, tagad norakstīts). Tāpat pie 5. vidusskolas bija uzstādīts piemineklis — akmens ar uzrakstu "Zentas Ozolas piemiņai / 2 XII 1923 – 9 XII 1942", kurš novākts 2023. gada 25. oktobrī[3].
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Виктор Подлубный. «Два документа. почему Зента Озола не получила свой боевой орден», 02.05.2016.
- ↑ «В Риге снесён памятник Зенте Озоле». livejournal.com. 25.10.2021.
- ↑ «В Риге снесли памятник Зенте Озоле – воевала с фашистами на стороне СССР». Baltijas Balss. 25.10.2023.